Lielā daļā Eiropas valstu jau ir radīti nosacījumi zemes izmantošanai lauksaimnieciskai ražošanai un lai tā būtu pieejama vietējiem lauksaimniekiem. Arī Latvijā grozījumi likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos nosaka šos kritērijus un līdz maijam tie būtu jāpieņem Saeimā.
Par to pirmdien diskutēja kongresa dalībnieki, uzsverot, ka pretējā gadījumā arī turpmāk zemi varēs iegādāties kā investīciju objektu un aizaudzēt ar krūmiem. „Mēs uzskatām, ka zeme kā nacionālais resurss ir jāsaglabā vietējo lauksaimnieku rokās, tāpēc ir ļoti liels darbs ieguldīts šajos grozījumos un ceram, ka mūs atbalstīs gan valdība, gan deputāti, un mēs paspēsim līdz maijam šos grozījumus ieviest,” saka Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Zemnieku Saeimas biedri apsaimnieko vairāk nekā 300 000 hektāru lauksaimniecības zemes, un nākotnes projektos viņi paredz arī ceļu sakārtošanu, meliorāciju un kvalificētu kadru gatavošanu. „Valsts politika jau nākamajā plānošanas periodā paredz uzlabot ceļus un meliorāciju, bet par nodarbinātību – risinājuma nav. Ir jādomā, kā piesaistīt laukos ražotnes, arodskolas, tā arī nekas līdz galam nav apzināts,” saka Durbes novada zemnieks Edgars Putra.
„Piemēram, 15 gadus ir lietas kārtotas un līdz galam nesakārtotas, saraksts ir garš, un ir arī darītāji,” saka Jaunpils novada zemnieks Gunvaldis Sproģis.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs saka – lauku atbalsta programmas ir nosūtītas uz ES un nauda būs. Lai to apgūtu, ir jāiedarbina finanšu institūcijas, lai pie naudas varētu tikt arī mazie un vidējie zemnieki.
„Mēs sākam aizstāvēt lauku atbalsta pasākumus, un tagad mums ir jāpierāda EK, ka atbilstam visām regulām, visam, ko ES izvirza, kas ir jāizdara laukos,” uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība).
Zemnieku Saeima apvieno 894 lauksaimniecības produkcijas ražotājus, kas pārstāv visas lauksaimniecības nozares un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 strādājošo.
