Lauksaimnieki Baltinavas un Viļakas novados gan ir pārliecināti, ka tā varētu būt vien nedaudz zemāka nekā citus gadus, jo vismaz kailsals šoziem laukus nav skāris.
Laikapstākļi zemnieku ikdienu ietekmē vistiešākajā veidā, uzsver Velta Mītke, kura kopā ar ģimeni kopš 2005. gada saimnieko Baltinavas novadā. Saimniecībā lauku platības veido ap 1000 hektāru, no tiem 400 hektāri aizņem ziemas kvieši un rapsis.
Gaidāmās ziemāju ražas kvalitāti zemniece prognozē nedaudz zemāku kā iepriekšējos gadus, taču ne tik sliktu kā kailsala izpostītajā 2013. gadā.
Šajā reizē bažas rada tas, ka kopš pērnās vasaras aizvien laukus klāj pārāk liels daudzums ūdens.
"Mēs diemžēl nevaram neko ietekmēt. Daba dara, ko viņa grib. Vienkārši, kā saka, vēsu prātu jānodrošinās ar visādiem variantiem, jābūt gatavam visādām iespējām, kā saglābt situāciju," teica ZS "Mītkes" saimniece Velta Mītke no Baltinavas novada.
Raizes par mitruma radītajām sekām māc arī kaimiņus Viļakas novadā. Laimonis Kokorevičs tur apsaimnieko 100 hektārus zemes, un ziemāji, galvenokārt, kvieši veido trešdaļu no tiem. Arī viņš ir pārliecināts: ražas kvalitāti šogad vairāk ietekmē mitrums, nevis nepastāvīgā ziema.
"Izsaluši pārāk daudz arī nav. Zeme nav izcilāta, ne saknes, nekas. Garoza nav izveidojusies. Tas pagaidām nav ietekmējis, redzēsim, kas būs tālāk. (..) Veģetācija vēl nav atsākusies. Veģetācija sāksies ne ātrāk kā pēc nedēļām divām," lēsa Kokorevičs.
Mitruma dēļ graudaugi pūst, arī ar tehniku saistītie darbi jāatliek uz vēlāku laiku – aprīļa vidu un nogali.
"Vienīgais variants pavasarī pārsēt vai tieši tās vietas aizsēt, kuras ir izslīkušas. Protams, tie ir izdevumi un raža arī vairāk nebūs tā," atzina Mitke.
Ja ziemā lielākais drauds ziemājiem ir kailsals, tad, iestājoties pavasarim, tās ir salnas. Ziemeļlatgales lauksaimnieki gan cer, ka tās vēl lielāku postu ziemāju ražas kvalitātei neradīs.
Tieši laika apstākļi visspēcīgāk ietekmē graudu kvalitāti, un, jo tā ir zemāka, jo zemāka ir arī cena par nodoto ražu.
