Zemes iegādes kreditēšanas programma iedzīvināta tieši pirms gada, lai palīdzētu zemniekiem tikt pie lauksaimniecības zemēm. Atbalsta programmā pieejami kopumā 10 miljoni latu, ko bija paredzēts sadalīt līdz šā gada beigām.
Taču gada laikā aizdevumos piešķirti kopumā četri miljoni latu, kas ir mazāk nekā iepriekš plānots. „Sākumā zemes kreditēšanas programmā bija paredzēts, ka būs lavīnveida efekts un dažu mēnešu laikā nauda tiks izsmelta. Šobrīd redzam, ka darījumi nenotiek tik daudz. Protams, viņu nav maz. Mēs esam piešķīruši vairāk nekā 120 aizdevumus, un pamazām nauda tiek izsniegta,” skaidro Lauku attīstības dienesta vadītājs Aivis Ābele.
Valdība otrdien lēma par pusgadu jeb līdz nākamā gada jūnija beigām pagarināt programmas darbības termiņu un arī trīskārši paaugstināt kredīta griestus.
Šīs izmaiņas saistītas ar lauksaimniecības zemes dārdzību, kas apgrūtina zemes iegādi, īpaši Zemgalē, kur zemes cena ir samērā augsta. „Atbalstījām grozījumus lauksaimniecības kreditēšanas programmā, paredzot lielāku maksimālo aizdevuma summu. Līdz šim tā bija 100 000 latu, un tagad šī summa tiek paaugstināta līdz 300 000 latu. Tādejādi palielinot zemnieku iespējas šo lauksaimniecības zemes kreditēšanas programmu izmantot. Tad pašreiz šīs programmas nosacījumus vēl vairāk uzlabojam,” norādīja Dombrovskis.
Lauksaimnieku organizācija „Zemnieku Saeima” vadītājs Juris Lazdiņš pozitīvi vērtē valdības atbalstītās izmaiņas zemes iegādes aizdevumu saņemšanas nosacījumos. Pēc viņa sacītā, līdzšinējie kredīta griesti bijis viens no šķēršļiem aktīvākai atbalsta programmas izmantošanai.
Taču tas nebūt nav vienīgais, tāpēc atbildīgajiem dienestiem ir jāturpina darbs pie programmas nosacījumu uzlabošanas, pauda Lazdiņš. „Šie griesti, limiti tiek paaugstināti. Tas ir pozitīvi. Jāmeklē vēl iemesli, kāpēc tā programma neizmantojas tik aktīvi, kā tam vajadzētu būt. Šeit es domāju, ka viens no iemesliem varētu būt kredītprocenti, kam no valsts puses vajadzētu būt vēl zemākiem, jo zeme kā resurss ir viens no trijiem pamatresursiem Latvijā un lauksaimniecībā tas ir primārais resurss, lai veiktu šo uzņēmējdarbības formu," skaidro Lazdiņš.
Valdība jau šā gada sākumā samazināja aizdevumu kredītprocentu likmi no 3,5% līdz 3,3%. „Zemnieku Saeimas” līdera ieskatā, šai likmei vajadzētu būt daudz zemākai - aptuveni 2%. Tas atbildīgajai Zemkopības ministrijai ir lūgts, taču pagaidām šajā jautājumā pretimnākšanas nav.
