Gints Gžibovskis ir zemnieku saimniecības “Lācīši” īpašnieks. Audzē graudus un 300 slaucamās govis. Marta beigās pie viņa ieradīsies četri viesstrādnieki no Ukrainas.
"Darbinieku trūkums lauku reģionos ir izteikts, un grādīgās dziras cienītāju mūsu pusē pietiek. Labus darbiniekus, kuriem var uzticēties, nākas meklēt," stāsta Gžibovskis.
Atšķirībā no daudzām citām sezonālām lauksaimniecības nozarēm, piens jāslauc katru dienu, un sezona nekad nebeidzas.
"Daudzi kaimiņi, ar kuriem esam runājuši, uzzinot to, ka pie mums strādā viesstrādnieki, arī par šo lietu sāk aizdomāties," norāda saimnieks.
Vairāki simti zemnieku saimniecību aicina politiķus atvieglot viesstrādnieku piesaistīšanas sarežģītās procedūras. Citādi, ražas sezonai noslēdzoties, lauki mēdz palikt nenovākti.
"Protams, tā raža ies postā. Apzinoties, ka šo darba resursu trūkst un dārzeņu saimniecības tos nespēs atrast, tad ražošanas apmēri nepieaugs," saka biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Lauksaimnieki teic, ka algas sezonālajos darbos sasniedz ap 800 eiro uz rokas, bet tik un tā atrast labus strādniekus uz vietas ir grūti. Situācija gan ir visai paradoksāla, jo bezdarbnieku skaits sācis pieaugt.
Aktuālie dati rāda, ka februāra beigās reģistrēto bezdarbnieku skaits sasniedzis gandrīz 63 ar pusi tūkstošus, kas ir par 524 cilvēkiem vairāk, nekā mēnesi iepriekš. Vasarā tradicionāli bezdarbnieku skaits sarūk, taču biešu, burkānu, kartupeļu un daudzu citu dārzeņu audzētājas Edītes Strazdiņas pieredze liecina - daudzi vietējie strādāt gribētāji ātri vien nozūdot, kad laikapstākļi kļūst par karstu vai otrādāk.
"Tad, kad ir šī raža jāvāc, tad mēs esam gatavi arī strādāt ar viesstrādniekiem, jo tiešām tas cilvēku skaits kaut vai uz kāpostu griešanas laiku ir nepieciešams, lai to izdarītu maksimāli ātri – novāktu, samaksātu naudu un beigtu šo darbu," uzsver Strazdiņa.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) atbild, ka viņš to neatbalsta. Un viesstrādnieku ievešanas vietā piedāvā iepirkt moderno tehniku, kas ilgtermiņā atmaksātos.Tikmēr viesstrādnieku ievešanu viņš salīdzina ar Blaumaņa lugu "Indrāni".
"Es domāju, ka daudzi atceras šo klasisko stāstu par "Indrānu" pirtiņu, un šinī gadījumā es negribētu, lai Latvijas lauksaimnieks savas vecumdienas pavadītu pirtiņā un viņa vietā saimniekotu kāds cits," uzsver ministrs.
Zemnieki gan norāda, ka bez cilvēkresursiem neiztikt.
