Zemnieki varēs saņemt kompensācijas par nemedījamo dzīvnieku postījumiem

Pēc piecu gadu pārtraukuma šogad zemnieki varēs saņemt kompensācijas par nemedījamo dzīvnieku un putnu radītiem postījumiem. Šogad pavasarī īpaši lielus zaudējumus radījušas migrējošās zosis, noēdot dažādas kultūras. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) skaidroja, ka līdzekļi kompensācijām šoreiz parādījušies no kādas citas programmas pārpalikuma, kas ir teju 300 tūkstoši eiro apmērā - to varētu pārdalīt kompensācijām par īpaši aizsargājamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem.

Jūnija sākumā valdība arī apstiprinājusi ministrijas noteikumus, ka kompensācijas neizmaksās, ja lauksaimnieki pirms tam nebūs veikuši aizsardzības pasākumus.

Šogad valstī netrūka zemnieku, kam nodarīts ievērojams posts no meža dzīvniekiem un migrējošiem putniem. Taču atšķirībā no iepriekšējiem pieciem gadiem, šogad iespējams pieteikties uz kompensācijām par nemedījamo sugu radītiem postījumiem.

Uz kompensāciju gan nevarēs pretendēt, ja pirms tam nebūs īstenoti novēršanas pasākumi pret dzīvnieku iespējamiem postījumiem – tā iecerēts arī VARAM sagatavotajos  grozījumos sugu un biotopu aizsardzības likumā.

Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste norādīja, ka jau iepriekš likumā bijuši šie nosacījumi, kas tagad ir precizēti: „Piemēram, bija iespējas no Eiropas fondiem apgūt līdzekļus, lai iegādātos speciālas iekārtas, kas domātas putnu atbaidīšanai. Savukārt attiecībā uz mājlopiem nepieciešamie pasargāšanas pasākumi varētu būt žogi, atstarotāji, trokšņus un gaismu radoši elementi. Arī pašam cilvēkam jāapseko regulāri teritorijas.”

Valdība grozījumus jau akceptējusi jūnija sākumā. Runājot par nemedījamām sugām - tad akvakultūru saimniekiem kompensē zaudējumus, ja tos radījuši gārņi, jūras krauklis vai zivju ērglis, graudkopībā zaudējumus pamatā rada zosis un dzērves, lopkopībā un biškopībā kompensēšot lāču radītos zaudējumus.

„Mēs rēķinām, ka kopumā zemnieku kompensācijām šogad vajadzētu ap 300 tūkstošiem eiro. Šobrīd Valsts vides dienests vēl saņem iesniegumus no lauksaimniekiem, un konkrētu zaudējumu summu daudzi varēs aprēķināt tikai rudenī, kad varēs redzēt ražas zaudējumus,” norāda ministrijas pārstāve.

„Zemnieku saeimu” gan pārsteidz fakts, ka ministrija veikusi kādas izmaiņas sugu un biotopu likumā, jo lauksaimniekiem viedoklis nav prasīts. Šogad migrējošo putnu uzturēšanās Latvijā bija ieilgusi un daudziem zemniekiem nodarīti lieli postījumi. Vidzemes pusē kādam zemniekam no trīs laukiem, kuru kopējā platība sasniedz 100 hektāru, zosis nopostīja 75 hektārus tur audzētās kultūras.

„Zemnieku saeimas” pārstāvis Mārtiņš Trons bažījas, ka tiek meklēts iegansts, lai kompensācijas nemaksātu arī turpmāk vai mazinātu summu.

„Putnu atbaidīt ar skaņas elementiem vai putnu biedēkļiem ir bezjēdzīgi, jo tiklīdz zosu bars paceļas no viena lauka, tas nolaižas blakus pie kaimiņa un ēd tikko izdīgušās pupas. Mēs ceram, ka būs diskusijas vēl Saeimā par šiem noteikumiem un deputāti ņems vērā arī lauksaimnieku viedokli. Domāju, tie zaudējumi nav bijuši tik lieli, lai valsts nevarētu atļauties lauksaimniekiem tos nosegt, ņemot vērā, ka piecus gadus tādu kompensāciju saņemt vispār nebija iespējams,” saka Trons.

Patlaban var pieteikties kompensācijām, rakstot iesniegumus par nemedījamo dzīvnieku un putnu postījumiem Valsts vides dienestā, un kompensācijas reāli varētu sākt izmaksāt gada nogalē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti