Pusdiena

Pusdiena 16.01.2018

Pusdiena

Atbildīgā komisija atbalsta likumu grozījumus fiktīvo kreditoru izskaušanai

Lauksaimnieki norāda uz meliorācijas sistēmas sakārtošanas rīcības plāna trūkumiem

Zemnieki un mežsaimnieki: Valstī nav plāna meliorācijas sakārtošanai

Aptuveni 250 zemnieki un mežsaimnieki lūguši Lauku atbalsta dienestam pagarināt dažādu projektu termiņus plūdu seku dēļ. Tādu iespēju zaudējumus cietušās nozares var izmantot, jo valstī tika izsludināts dabas katastrofas stāvoklis. Lauksaimnieki un mežu nozares pārstāvji vērtē, ka statusa izsludināšanai ir praktiska jēga, taču joprojām trūkst mērķtiecīga rīcības plāna meliorācijas sakārtošanas darbam, kas arī risinātu problēmu.

Valsts mēroga dabas katastrofas statuss lauksaimniecībā tika izsludināts novembra vidū. Valdības Krīzes vadības padome lēmumu pieņēma, lai plūdos cietušajiem zemniekiem būtu iespēja iegūt kādus atvieglojumus saistību izpildē. Vēlāk pērnā gada pašā nogalē ārkārtas stāvoklis izsludināts arī mežsaimniecības sektorā.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) speciālists Andris Grundulis norādīja, ka līdz šim pieteikušies aptuveni 100 zemnieku un 150 mežu nozares pārstāvji ar lūgumiem pagarināt dažādu projektu termiņus

“Neievērojot projektu termiņus, noteikumi paredz piemērot sankcijas. Dienests ir tiesīgs sankcijas nepiemērot un termiņu līdz gadam pagarināt, pamatojoties uz šo statusu izsludināšanu valstī,” stāstīja Grundulis.

“Lauksaimniecībā vairāk piesakās būvniecības projektu veicēji – gan lauksaimniecības ēku, gan laukumu un meliorācijas sistēmu pārbūves gadījumā. Savukārt mežu īpašnieku vidū vairāk piesakās saistībā ar mežu stādīšanu. Tur darbi jāatliek, jo to nav iespējams darīt applūdušās teritorijās,” sacīja LAD pārstāvis.

''Zemnieku saeimas'' pārstāvis, lauksaimnieks Mārtiņš Trons vērtēja, ka statusa ieviešanai cietušo saimniecību ikdienā bijusi daļēji praktiska jēga, vairāk projektu jomā, nevis tur, kur statusam ir rekomendējošs spēks, kā kredītmaksājumi vai kādi piegādes līgumi.

“Informācija no lauksaimniekiem ir divējāda. Ir gadījumi, kur lauksaimnieki nav bijuši spējīgi partnerim piegādāt to produkcijas apjomu, par kādu bija noslēgts līgums. Tad ir kompānijas, kas nāk pretī, tieši ņemot vērā, ka valstī izsludināts šis stāvoklis, un piedāvā risinājumu, ka sarunāto produkcijas daudzumu varēs piegādāt nākamajā rudenī, bet ir arī kompānijas, kas nevēlas gaidīt un pieprasa lauksaimniekam atgriezt līdzekļus tagad. Saka, lai aizņemas no bankām un atdod parādus,” stāstīja Trons.

Savukārt Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks norādīja, ka tad, ja valstī šāds valsts mēroga dabas katastrofas statuss noteikts, valdībai būtu jāstrādā arī ar problēmu novēršanu, lai lauksaimniecībā un mežsaimniecībā plūdu krīzes nekļūtu par ikdienu. Proti, ir aktīvāk jāveicina meliorācijas sistēmu sakārtošana un ne tikai konkrētu īpašumu robežās, bet visā saistītajā sistēmā.

“Nav jau efektīvi sakārtot meliorācijas sistēmu tikai augštecē vai tikai lauksaimniecības zemē, ja ūdenim nav iespēja notecēt lejtecē. Tam jābūt visaptverošam plānam, un to darbu nevar atlikt,” pauda Muižnieks.

“Par to ir jārunā tagad, jo ir izsludināta šī situācija valstī. Ir mērķtiecīgi jāpiesaista arī Eiropas līdzekļi, jo tuvojas 2020. gads – jaunais periods. Pagaidām vēl nevienā darba grupā neesam sanākuši ministrijā par šo jautājumu, bet ceru, ka šis būs grūdiens, lai strādātu,” sacīja Muižnieks.

Tikmēr lauksaimnieku organizācija papildināja, ka bez Eiropas naudas, ko varēs lietot tikai meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai, Zemkopības ministrijai jāpiesaista papildu valsts nauda arī valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanai ikdienā, proti, dažādiem tīrīšanas darbiem, kam līdz šim līdzekļu pietrūcis.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti