Zemnieku saimniecības “Jasmīni” īpašnieks ar gaļas liellopu audzēšanu nodarbojas jau 12 gadus. Šobrīd 220 hektāru platībā līdzās Eiropas staltbriežiem ganās 200 liellopu. Pēdējo divu gadu laikā dzīvnieku skaitu saimnieks palielinājis par teju 30%, lai kompensētu zaudējumus no pārējām lauksaimniecības nozarēm. Pērn, saimniecību attīstot un modernizējot, tur izbūvēti arī pieci dzīvnieku piebarošanas laukumi. Tos saimnieks izveidojis par bankā saņemto aizdevumu, tāpēc šobrīd katrs atbalsts viņam ir ļoti svarīgs.
“Ja tiks samazināts šis te maksājums par 30%, tad atkal sāksies ļoti lielas problēmas visai šai te cilvēku daļai, kas ir noticējusi mūsu valdības solījumiem, ka būs vismaz zināma neliela stabilitāte 5 gadu garumā. Tādas straujas pārmaiņas nevar būt,” sacīja zemnieku saimniecības “Jasmīni” saimnieks Edmunds Juškevičs.
Arī biedrībā “Zemnieku Saeima” kategoriski iebilst pret paredzēto atbalsta samazināšanu par 30%, norādot, ka Latvijā gaļas liellopu audzēšanas nozare šobrīd tikai sāk attīstīties, un tās izaugsmei un stabilitātei atbalsts ir ļoti nepieciešams.
Turklāt netrūkst arī tādu saimnieku, kuri līdz ar krīzi piensaimniecībā pārorientējās uz gaļas liellopu audzēšanu, un ar solīto atbalstu rēķinās. Tas nepieciešams arī jaunajiem lauksaimniekiem, kuri, uzsākot savu darbību, par kredītlīdzekļiem iegādājās dzīvniekus, nepieciešamo aprīkojumu un tehniku.
“Tā jau tās nozares daudz cietušas Latvijā. Mēs to vidējo subsīdiju līmeni neesam sasnieguši Eiropā, ko solīja mums līdz 2014. gadam, tagad sola līdz 2020. gadam.
Pieļauju, ka tad nekas vēl nebūs sasniegts, vēl tikai tuvosies kaut kam. tas ir ļoti neadekvāti,” pauž biedrības “Zemnieku Saeima” biedrs, SIA “Liellopu izsoļu nams” vadītājs Kaspars Ādams.
ES regula paredz, ka atbalsts tiek piešķirts gadījumos, kad nozarē vērojama lejupslīde un ražošanas samazināšanās. Patlaban brīvprātīgi saistītā atbalsta likme par vienu gaļas liellopu noteikta 105 eiro apmērā, taču, tā kā pēdējo gadu laikā nozarē vērojama attīstība, Eiropas Komisija aicinājusi atbalsta piešķiršanas kārtību pārskatīt. “Pēdējos gados tas dzīvnieku skaits un ražošanas apjomi ir nevis samazinājušies, bet tie būtiski pieaug, līdz ar to šie atbalsta mērķi un atbalsta nosacījumi var nonākt pretrunā ar regulas noteikumiem,” pauž Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns.
Eiropas Komisija ir ierosinājusi grozījumus regulās. Līdz ar to šobrīd mēs jebkādu šo te nosacījumu pārskatīšanu esam atlikuši.
Eiropas Savienības regulas grozījumi tiks apstiprināti un pieņemti gada beigās. Tikai tad būs zināms, vai un kādas izmaiņas atbalsta piešķiršanas nosacījumos būs jāveic. Tikmēr gaļas liellopu audzētāji cer, ka atbalsts netiks samazināts, ļaujot nozarei attīstīties un izveidot stabilu tirgu arī Latvijā.
