Pērn vasaras nogalē ilgstošās lietavas radīja vairāk nekā 37 miljonus eiro lielus zaudējumus zemniekiem. Daļu zaudējumu valsts kompensēja no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Līdz ar lielajiem postījumiem aktuāla kļuva diskusija par lauku apdrošināšanu, jo zemnieki to dara kūtri.
“Nē, mēs neapdrošinām sējumus, bet man jau ir 70 gadu. Es stipri par to vairs neinteresējos,” norāda Kārsavas novada zemnieks Juris Poikāns.
Viņš ir Kārsavas novada zemnieks, kam arī lauks applūda un zaudējumi saimniecībā pēc kompensāciju saņemšanas vēl aprēķināti 100 000 eiro apmēra. Viņš atzīts, ka šogad par sējumu apdrošināšanu nav domājis, arī iepriekš nekad lauku nav apdrošinājis, jo piedāvājums ir neizdevīgs. “Plūdi tagad nebūs, tagad kādus 10 gadus būs sausums [smejas]. Tā jau parasti ir. Bet patiesībā mēs stipri neinteresējamies par apdrošināšanu, jo diez vai pret tagad aktuālo sausumu varēs apdrošināt. Savukārt ar plūdiem ir tā, ka es esmu nostrādājis visu mūžu lauksaimniecībā, un iepriekš tādas lietavas un plūdi bija tikai pirms 30 gadiem. Apdrošināšana nav tam risinājums, jo tāpat zemnieks zaudēs,” atzīmē Poikāns.
Arī Baltinavas novada zemnieku saimniecības “Riekstiņi” saimnieks Guntars Bartkevičs saka, ka pērn lietavās cietušais lauks nebija apdrošināts. Zaudējumi lietavās bijuši ap pus miljona eiro apmērā un valsts kompensācija segusi vien daļu.
Lauksaimnieks gan atzīst, ka pagaidām ir intensīvs lauka darbu laiks, bet šovasar ķersies klāt apdrošināšanas piedāvājuma pētīšanai
“Tagad, kad beigsim sēju noteikti arī skatīsimies, pagaidām vienīgais, ko varu pateikt – “Jā, mēs labprāt gribētu apdrošināt lauku pret lietavu riskiem, bet kādi noteikumi un risinājumi man nav ne jausmas, bet pabeigsim lielo pavasara darbu un jūnijā sāksim risināt”,” stāsta Bartkevičs. “Es ļoti ceru, ka arī apdrošinātāji ir kaut ko izvērtējuši no pagājušā gada situācijas un dos kādas iespējas, jo ja arī tolaik rudenī mēs būtu drošinājuši, tad mēs nevarētu neko atrast, jo tāds lietavu plūdu risks nebija piedāvājumā. Tas būtu jāizstrādā ar normāliem noteikumiem, lai zemniekiem būtu interese apdrošināt,” pauž saimnieks.
Pērn rudenī Zemkopības ministrijas dati liecināja, ka Latvijā apdrošināti ir vien 3,7% platību un Latgalē apdrošināti 0,17% platību. Dažādu stihiju riskus bija iespējams apdrošināt vien divos piedāvājumos. Par apdrošināšanas piedāvājuma uzlabojumiem pēc lielajām lietavām pērn sprieda arī speciāli izveidota darba grupa zemkopības ministrijā, piedaloties zemniekiem un vadošajiem sējumu apdrošinātājiem.
Taču Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins apstiprina, ka arī patlaban Latvijā sējumus apdrošina vien divas kompānijas. “Automātiski risku segumā plūdu jeb lietavu risku masveidā no apdrošinātājiem nav iekļāvis vēl neviens, bet abi apdrošinātāji, kas apdrošina lauksaimniekus saka, ka izlases kārtībā zemniekiem piedāvā arī šo,” norādīja Abāšins. “Jo jauna riska iekļaušana nav tik vienkārši, tas prasa sagatavošanās laiku, bet apdrošinātāji uz to iet. Bet parunājot ar tiem apdrošinātājiem, kas šo produktu piedāvā, tas slēdziens ir tāds, ka ir mazliet labāks pieprasījums nekā pērn, bet atkal parādās reģionālās atšķirības. Latgale iepaliek,” viņš saka.
Lauksaimniecības sektorā sējumu apdrošināšanu šobrīd līdzfinansē valsts 65% apmērā. Savukārt, pēc grozījumu apstiprināšanas Latvijas lauku attīstības programmā 2014. – 2020.gadam, lauksaimniekiem palielināsies uz atbalstu attiecināmā polises vērtība. Līdz ar to zemkopības ministrija prognozē, ka šogad lauksaimnieku aktivitāte sējumu apdrošināšanā vēl palielināsies.
