Dienas ziņas

Lauku tūrisma uzņēmēji pielāgojas apstākļiem

Dienas ziņas

Zivju konservu rūpnīca atlaidīs gandrīz visus darbiniekus

Zosu letālā atbaidīšana pagaidām neattaisnojas

Zemnieki maz izmanto atļaujas zosu letālai atbaidīšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Šis ir pirmais gads, kad Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) zemnieku saimniecībām izsniedz atļaujas zosu letālai atbaidīšanai. Kopumā atļaujas saņēmuši 140 saimnieki, bet izmanto maz. Argumentācija ir dažāda - gan pārlieku augstas prasības par atskaitēm, sadarbības trūkums un citi iemesli.

Valsts meža dienests (VMD) un DAP apseko laukus un vēro, kā putnu migrācijas laikā zemnieki un mednieki veic to atbaidīšanu. Pirmo reizi zosis atļauts atbaidīt letāli jeb nošaujot, tomēr pagaidām rezultāts nav attaisnojies un nomedītas 46 zosis. To ietekmē gan nesaprašanās starp visām iesaistītajām pusēm, gan atļauju taupīšana vēlākam laikam un citi faktori.

"Protams, ka zemniekiem savs viedoklis par šo situāciju, kaut kā viņi nevar to sadarbību kopā dabūt... Medību pieteikšana pirms medībām, speciālās prasības munīcijas izmantošanai... Varbūt nav nekā tik sarežģīta, kā mednieki grib to traktēt," klāstīja VMD Austrumlatgales virsmežniecības vecākais speciālists medību jautājumos Igors Pozņakovs.

Kamēr medības nenorit tik raiti, kā cerēts, zemnieki Lubānas ezera apkārtnē izmanto dažādus citus atbaidīšanas rīkus, piemēram, lāzertehnoloģijas vai skaņas viļņus, ko rada gāzes deglis.

Ūdenstilpēm tuvākajos laukos ik gadu zaudējumi ir aptuveni 50% lieli.

"2-3 tonnas noēstas no ražas. Kaut līdzekļi bija ieguldīti minerālmēslu kaisīšanā, graudu modināšanā un tā... Tagad sanāk, ka dubultā atkal tas viss ir jākaisa virsū, lai graudi sāktu augt," sacīja ZS "Soltais līcis" saimnieks, mednieks Valdis Zvejsalnieks.

Līdz šim DAP iesniegti aptuveni 70 pieteikumi par putnu nodarīto zaudējumu kompensēšanu un kopumā 1000 zosu letālai atbaidīšanai izsniegtas atļaujas 140 saimniecībām.

Zemnieki uzskata, ka papildus jārod citi risinājumi, bet speciālisti uzsver, ka jau atļautajā kārtībā aktīvāk jāiesaistās pašiem saimniekiem un medniekiem.

"Domāju, ka motivācija no Valsts meža dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes nav tik aktuāla, svarīga. Varbūt tam impulsam jābūt no zemnieku puses," sprieda VMD speciālists Pozņakovs.

"Nav ko ņirgāties par zemnieku un par mednieku. Es vides [organizāciju] zēniem teicu: organizējiet pašu brigādi, brauciet, šaujiet pa mūsu tīrumiem, nekādas problēmas nav, visu atļaujam," klāstīja lauksaimniecibas pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" agronoms konsultants Pēteris Stanka.

ZS "Soltais līcis" saimnieks piebilda: "Lidojošu [zosi] nevar šaut, ēst to nevar, jāutilizē. Tie noteikumi ir jāpārskata vispār."

Pat ja zosis nav nomedītas, tik un tā ir jāaizpilda atskaites par mēģinājumiem izmantot letālo atbaidīšanu, tā ar šo informāciju lēmumu turpmāk nodrošinot jaunu un piemērotu lēmumu pieņemšanu – atgādina kontrolējošajās iestādes, un te ir ļoti svarīga tieši ciešāka sadarbība ar zemniekiem un medniekiem.

KONTEKSTS:

DAP šogad pirmo reizi izsniedz zemniekiem atļaujas nošaut noteiktu skaitu zosu - kopumā tie būs 1000 putni.

Īsā laika posmā DAP saņemti vairāk nekā 300 saimniecību pieteikumu zosu atbiedēšanai no sējumiem, veicot zosu šaušanu. Ņemot vērā lielo iesniegumu skaitu, iegūstamo zosu limitu un izvērtējot saimniecībās esošo kultūraugu sējumu platības, atļaujas izsniegtas vien 140 saimniecībām. Tām ļauts, atkarībā no saimniecības platības, nogalināt piecas līdz desmit zosis.

Atļaujas nošaut zosis DAP izsniedza rindas kārtībā, kādā zemnieki bija pieteikušies uz to saņemšanu. Rudenī DAP vērtēs zosu nošaušanas metodes efektivitāti cīņā ar gājputnu nodarītajiem postījumiem lauksaimniekiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti