Dienas ziņas

Liepājā kara bēgļu izmitināšanai pielāgo dienesta viesnīcu

Dienas ziņas

Sarkandaugavas pārvadam – gala eksāmens

Zemnieki krīzes apstākļos domā par rīcību pavasarī

Zemnieki krīzes apstākļos domā par rīcību pavasarī

Zemnieki, redzot dramatisko cenu kāpumu un lielās izmaksas, jau tagad sāk domāt par to, kā rīkoties pavasarī, lai neciestu zaudējumus. Raža šogad bijusi salīdzinoši laba, taču izmaksas bijušas tik lielas, ka cenu kāpums kultūrām nenes cerēto peļņu. Tāpēc daļa lauksaimnieku apsver ideju pavasarī samazināt apjomu dažām kultūrām, ko likt zemē, vai arī mainīt kultūraugu veidus, kas būtu labāki gan cenas, gan ražas, gan izmaksu ziņā.

Zemnieku saimniecība "Lazdiņi" apsaimnieko 1500 hektāru zemju, kur pamatā tiek audzēti graudaugi, gadā saražojot ap trim miljoniem tonnu. Ņemot vērā izejvielu izmaksu sadārdzinājumu, jau tagad tiek domāts, ko darīt nākamgad.

"Mēs palielināsim četras reizes pākšaugu īpatsvaru vasarā sējumu struktūrā tieši tāpēc, lai samazinātu attiecībā uz 2024. gadu jau šo minerālmēslu patēriņu, respektīvi slāpekļa patēriņu, kuru mēs varam piesaistīt augsnei, un tādējādi mēs varam sabalansēt un noturēt to ražas līmeni pietiekoši augstu, lai mēs nenonāktu kritiskās situācijās," atzina ZS "Lazdiņi" īpašnieks Juris Lazdiņš.

Saimnieks teica, ka rapsis šogad ievākts par tonnu mazāk no katra hektāra nekā citus gadus.

"Bija vilšanās tieši ražas kulšanas laikā, jo tie meteoroloģiskie apstākļi, tas stāvoklis pavasarī bija ļoti labs, ar augstu ražas potenciālu, bet kulšanas laikā biju, es teikšu atklāti, šokā," atzina zemnieks.

Lauksaimniecības eksperti teica, ka rapša raža šogad mazāka, bet kopumā ir vidēji labs ražas gads, ja raugās uz citiem kultūraugiem. Tomēr arī viņi norādīja uz to, ka zemniekam būs jādomā par nākamo gadu.

"Saistībā ar nākamā gada platību maksājumiem ir svarīgi tiem zemniekiem, kuriem vairāk par 30 hektāriem apsaimniekošanā, lai saņemtu papildus atbalstu no ekoshēmām. Tas varētu iespaidot arī nākamā gada iesēto kultūru dažādošanu," atzina Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvis Jānis Vilmanis. 

"Pārtiku mēs saražojam daudz vairāk, nekā paši patērējam. No lauksaimnieku viedokļa šis gads bija ne īpaši labs, ne slikts, kādam labāks, kādam sliktāks. Bija normāls gads,"

vērtēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Cena ražas tirgos arī augusi, jo zemniekiem ir jāsedz gan energoresursu, gan minerālmēslu, gan citu ražošanas vajadzībām nepieciešamo izejvielu cenu sadārdzinājums. Tas viss varētu ietekmēt zemnieku plānus nākamajā pavasarī.

"Tā dilemma ir, ka tev jāsāk strādāt daudz prātīgāk – analizējot, ko tu dari, kad tu dari, kāpēc tu to dari. Un vai tu spēsi ar pozitīvu bilanci noslēgt gadu," klāstīja Lazdiņš.

"Tiem zemniekiem, kuriem ir jānorēķinās par kredītiem, par apgrozāmo līdzekļu iegādi, tie ir spiesti tirgot par šī brīža cenu," piebilda LAD pārstāvis.

Cenas graudaugiem, pēc dažādām aplēsēm, šajā gadā vēl kāps, bet tas var arī nesniegt solīto peļņu lauksaimniekiem. Taču, neraugoties uz šā brīža ekonomisko situāciju,  Zemgalē sēšanas prioritātes arī nākamajai sezonai solās palikt nemainīgas – ziemāju graudaugi, ziemas kvieši un ziemas rapsis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti