Krustpunktā

Labklājības ministrs Jānis Reirs: No 1. jūlija pensionāri saņems vairāk par darba gadiem

Krustpunktā

Nedēļas aktualitātes komentē žurnālisti

Par ļaunumu dabai, ko nodara pesticīdi. Vai Latvijā tā ir problēma?

Zemnieki: Ja sabiedrība neatbalsta jaunās tehnoloģijas, pesticīdiem alternatīvu nav

Diskusijā par pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā ir jādomā, vai Latvijas sabiedrība ir gatava jaunām tehnoloģijām, piemēram, ģenētiski modificētai pārtikai, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Visā Eiropā strauji samazinās putnu un kukaiņu skaits, kurus nogalina lauksaimniecībā lietotie pesticīdi. Dabas aizstāvji norāda, ka ķīmisko vielu lietošanu vajadzētu samazināt, domājot par savu un dabas veselību, kā arī nākamajām paaudzēm, kurām būs jādzīvo vidē, kas tiek veidota pašlaik. Savukārt zemnieki uzsver, ka pesticīdu lietošana tiek ierobežota un alternatīvas ķīmiskajām vielām augu aizsardzībā pagaidām nav, ja sabiedrība nav atvērta jaunām tehnoloģijām augu aizsardzībā.

Biedrības "Ekodizaina kompetences centrs" pārstāve, inženierzinātņu doktore Jana Simanovska uzsvēra, ka zemnieki sevi māna, sakot, ka lieto atļautus ķīmiskos līdzekļus. “Aizmirstam, ka, pat ja līdzeklis ir atļauts, tas ir kaitīgs,” teica Simanovska.

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu aizsardzības departamenta direktors Vents Ezers pesticīdus salīdzināja ar zālēm. Tās nepieciešamas augu slimību apkarošanai, kaitēkļu un nezāļu iznīdēšanai. Simanovska viņam iebilda, ka šāda salīdzinājuma gadījumā pesticīdi salīdzināmi tikai ar antibiotikām, un, ja tās nepieciešams lietot sistemātiski, tad ir skaidrs – veselības problēmas ir smagas.

Simanovska saistībā ar VAAD un Zemkopības ministrijas topošo plānu pesticīdu ilgtspējīgai izmantošanai rosināja, ka nepieciešama plaša sabiedrības diskusija par šo tēmu, nevis tikai konsultēšanās ar pāris sabiedriskajām organizācijām.

Dzelzkalēja-Burmistre skaidroja, ka ilgtermiņā zemnieki, visticamāk, atteiksies no pesticīdu lietošanas. “Uzskatu, ka iesim prom no pesticīdiem. Nenotiks tas vienā, piecos vai desmit gados. Tomēr sabiedrībai jābūt atvērtai pret to. Jārēķinās, ka pārtika paliks dārgāka,” teica zemnieku pārstāve.

Bioloģiskajā lauksaimniecībā audzētā produkcija jau tagad ir dārgāka. Runājot par šo tēmu, Simanovska un biedrības "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija” pārstāvis Gustavs Norkārklis skaidroja, ka konvenciālajā lauksaimniecībā zemnieki nemaksā par videi nodarīto kaitējumu, tādēļ viņiem izaudzēt to pašu pārtiku ir lētāk.

Ezers skaidroja, ka tuvākajā laikā par pesticīdu samazināšanu lauksaimniecībā netiks runāts, bet topošajā rīcības plānā tiks domāts par pesticīdu radīto risku samazināšanu. Arī Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības resursu nodaļas direktora vietniece Iveta Ozoliņa uzsvēra, ka, aizliedzot kādu noteiktu vielu, tiktu apdraudēta kāda nozare lauksaimniecībā. Ministrija meklējot kompromisu starp dažādiem viedokļiem, lai zemnieki varētu strādāt un dabai tiktu nodarīts pēc iespējas mazāks kaitējums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti