Jau šobrīd sausuma radīto situāciju Latvija ir tiesīga pielīdzināt ārkārtējai, tāpēc zemniekiem netiks piemērotas sankcijas, ja Eiropas projektu noteikumus nebūs iespējams izpildīt, norādīja Zemkopības ministrija.
Taču daudzas Latvijas pašvaldības un biedrība ''Zemnieku saeima'' aicinājusi Ministru kabinetam izsludināt un Saeimai apstiprināt ārkārtas situāciju, jo gan graudkopji, gan dārzeņu un ogulāju audzētāji jau šobrīd redz, ka raža tiks iegūta nepietiekamā apmērā, lai norēķinātos ar kreditoriem.
“Rīt [ceturtdien] no rīta tiekos ar premjeru un aicināšu viņu pieņemt lēmumu. Mēs lēmumu nepieņemam, to pieņem krīzes vadības padome. Izsludināt ārkārtas situāciju – tas neattiecas tikai uz lauksaimniekiem, bet gan uz visiem dienestiem. Ir vesela rinda likuma punktu, kas stāsies spēkā, tas nav tik vienkārši,” norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība).
Jau tuvākajā laikā zemniekiem iespējams palīdzēt, izmaksājot ātrāk tiešmaksājumus. Avansa veidā viņi varētu saņemt 20% no pienākošās naudas. Vēl viena iespēja – apdrošināšana, tikai tā varētu sākt darboties ātrākais nākamgad. Bet paši apdrošinātāji saka, ka sausuma apdrošināšana ir sistēmas risks. “Zaudējumu summa ir ievērojama, un apdrošināšana ir iespējama tikai ar valsts līdzdarbību. Valsts darbojas kā pārapdrošinātājs. Tad ir trīs puses – lauksaimnieki, apdrošinātājs un valsts. Bez valsts līdzdalības un sadarbības sausuma apdrošināšana nebūs iespējama,” klāsta “VH Latvija” sējumu apdrošināšanas vadītājs Andis Lillais.
Valsts neatsakās līdzdarboties, tikai vajadzētu apdrošināt kopumā, nevis tikai uz sausumu vai slapjumu.
Lauksaimniekus piemeklē arī citas nelaimes, atzīst Dūklavs. “Uz priekšdienām sadarbībā ar finanšu ministriju apsekosim, cik lielas platības par kādām summām jāapdrošina. Cerība, ka nākamgad tāds pakalpojums varētu būt,” stāsta Dūklavs.
Taču aptaujātie zemnieki saka, ka apdrošināšana ir dārgs prieks, no kura vislielākie ieguvēji būs paši apdrošinātāji.
“Risku zemniekiem jāmāk nosegt pašiem, jāveido riska fonds, tas ir neatliktais mājas darbs. Tāpēc jāliek galvas kopā un jādomā,” atzīmē Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka.
“Es uzskatu, ka vajag veidot fondu, un, ja ir tāda situācija, tad pašiem tā nauda paliks. Citādi būs apdrošinātājiem un netiks zemniekiem,” stāsta Kokneses novada lauksaimnieks Jānis Miezītis. Viņu papildina biedrības “Latvijas dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš: “Šobrīd nevar apdrošināt pret sausumu augļus un dārzeņus, cenas ir tādas, ka tas nav izpildāms. Ļoti slidena ir tā apdrošināšanas politika un tas, kā izvērtē zudumus.”
Šobrīd aktuālākais ir ārkārtas situācijas izsludināšana. Ja šāds lēmums tiks pieņemts, tas varētu notikt pēc Jāņiem.
