Pēc Veides sacītā, ar Zemes fonda palīdzību pie lauksaimniecības zemes var piekļūt iesācēji lauksaimniecības biznesā un tajā jau strādājošie, lai paplašinātu savu uzņēmējdarbību. "Zemnieki to vērtē visnotaļ pozitīvi,” piebilda Latvijas Zemnieku federācijas valdes loceklis.
Līdzīgu viedokli pauda arī Lazdiņš, gan norādot, ka šāds Zemes fonds bija jāizveido jau deviņdesmitajos gados. Tādā gadījumā viens no būtiskākajiem Latvijas resursiem – zeme – vairāk piederētu vietējiem, mazāk ārvalstniekiem, kuru īpašumā tagad ir ap 17% Latvijas lauksaimniecības zemes.
Latvijas Zemes fonda vadītāja Ina Alksne Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka līdz šim no ārvalstniekiem nav bijusi interese pirkt vai pārdot lauksaimniecības zemi.
"Tie, kas gribējuši, jau [zemi] ir nopirkuši," sprieda Alksne, norādot, ka Zemes fonda nopirktās lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējā platība ir 10 -12 hektāri.
Pēc viņas sacītā, līdz šim fonds apstiprinājis 32 īpašumu iegādi. Fonds iegādātos īpašumus piedāvās ne tikai nopirkt, bet arī iznomāt. Jau patlaban ir iespējams nomāt vairāk nekā desmit īpašumus Latvijā. Uz sludinājumiem iznomāt lauksaimniecības zemi atsaukušies daudzi saimnieki. Tāpat ir pieteikumi zemes iegādei no fonda. "Šis process, domājams, drīz sāksies," piebilda Alksne.
Viņa atzina arī, ka fonds visvairāk zemes pārdošanas piedāvājumu saņēmis no Zemgales un Kurzemes. "Nebijām gaidījuši tik lielu plūsmu no Zemgales," atklāja Zemes fonda vadītāja, gan atzīstot, ka šie piedāvājumi nāk no Zemgales nomalēm.
Salīdzinoši daudz piedāvājumu ir arī no Latgales, bet pagaidām apstiprināta vien trīs īpašumu iegāde šajā reģionā, jo tur ir daudz nekoptu īpašumu.
"Mēs nepērkam īpašumus, lai tos uzturētu, bet lai iznomātu vai pārdotu lauksaimnieciskās darbības veicējiem," piebilda fonda vadītāja.
Zemes fonds darbu sācis no 1.jūlija. To izveidojusi valsts, lai sekmētu zemes izmantošanu lauksaimnieciskai ražošanai. Uzpirkto zemi fonds zemniekiem pārdos tālāk par tirgus cenām vai iznomās.
