Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane skaidroja, ka Sērenē esošā uzņēmuma “Latvian Dairy” maksātnespēja zemniekiem nozīmē iespēju atgūt vien 21% no summas, tieši kooperatīviem uzņēmums kopumā nav samaksājis 1,7 miljonus eiro
Viņa stāstīja, ka necer atgūt arī iepriekš minēto 21%, kā arī norādīja, ka uzņēmumi "uzvārījās uz zemnieku rēķina". Nekas neesot liecinājis par “Latvian Dairy” problēmām, tādēļ, viņasprāt, tā ir negodīga spēle. Un nākotnē zemniekiem būšot piecreiz jāpārdomā, kam piedāvāt pienu.
Pienu vienu vai divus mēnešus uzņēmumam nodeva bez atlīdzības daudzi kooperatīvi. Viens no tiem ''Māršava'', kura vadītāja, zemnieku saimniecības “Pērles” saimniece Edīte Pastare atminas, ka situācija kooperatīvam radīja 300 tūkstošu eiro zaudējumus, ko zemniekiem izdevās atlīdzināt no pašu 10 gadu uzkrājumiem, ko atgūt vairs necer.
"Es visiem esmu pateikusi, ka mēs ar to naudu nerēķināmies. Ja tā nauda būs, labi, ja nebūs, tad mēs vismaz būsim gatavi tam, ka viņas nebūs. Nevis sēdēt un gaidīt, kad nu būs un cik tad nu būs. Mums ir bijis ļoti grūts gads, jo mēs esam zaudējuši biedrus sakarā tieši ar to. Mēs esam līdz ar to zaudējuši piena apjomu, konkurētspēju piena tirgū. Bet nu situācija ir tāda, kāda viņa ir, ja visa nopelnītā 10 gadu laikā nauda palika viena žuļika kabatā," stāstīja Pastare.
Tikmēr arī otrā piena pārstrādes uzņēmumā “Baltic Dairy Board” nopelnīto naudu zemnieki nav atguvuši. Sazvanītais uzņēmuma vadītājs Kaspars Kazāks stāsta, ka bija iecerējis parādu atmaksu sākt šomēnes, tomēr to vēl nedarīs. Viņaprāt, uzņēmums ir vēl strādātspējīgs un varētu atsākt ražošanu marta nogalē.
Zemnieku saimniecības ‘’Pauguri’’ saimniekam Uldim Innim Bauskas uzņēmums “Baltic Dairy Board” parādā vairāk nekā 160 tūkstošus eiro par nodoto pienu. Viņa saimniecībai šī summa ir astoņu mēnešu algu izmaksas darbiniekiem. Tas piena lopkopības saimniecībai radīja arī problēmas ar savām saistībām un nācies ņemt kredītu. Zemnieks gan saka, ka šis vēl būs sarunu un nogaidīšanas mēnesis.
"Tas bija pietiekoši ilgs laiks, lai mēģinātu uzsākt uzņēmumu atjaunošanas darbību. Tagad varētu būt tā, ka zemniekiem, kuriem pacietības mērs ir beidzies... Tas ir atkarīgs, protams, arī no piedāvātajiem risinājumu variantiem, pierādījumiem par iespēju veikt norēķinus par piegādāto produkciju, uzsākot darbību vai maksātnespējas pieteikumu. Jebkurā situācijā ir labākais risinājums, kad cilvēks un uzņēmums strādā un spēj norēķināties gan ar piegādātājiem, gan ar darbiniekiem," izteicās Innis.
Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija lēš, ka kopumā abos piena pārstrādes uzņēmumos palikuši ap 5 miljoni eiro neizmaksātās nodotā piena naudas.
Lai uzlabotu situāciju, asociācija nesen izveidojusi ko līdzīgu jumta kooperatīvam – "Baltu piens", kas pagaidām apvieno astoņus kooperatīvus.
