Zemnieki aicina atļaut iebraukt viesstrādniekiem no valstīm ārpus ES

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Ņemot vērā strādnieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, zemniekiem ir bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtīja vēstuli atbildīgajiem politiķiem, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā, paziņojumā medijiem informēja “Zemnieku saeima”.

Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro.

Lauksaimniekus sarūgtina pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka un tajā pašā laikā patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus, teikts paziņojumā.

Pērn kāda 65 hektārus liela melleņu audzētava Jelgavas novadā, nodrošinot labus sadzīves apstākļus, gribēja pieņemt darbā 120 vietējos cilvēkus, tai izdevās nokomplektēt vien 50 darbinieku. Pagājušajā gadā darbaspēka trūkuma dēļ 40% ražas aizgāja bojā, neiegūtie ieņēmumi - aptuveni 200 000 eiro, problēmu ilustrē biedrība.

Zemnieki šaubās, ka šī brīža ārkārtas situācija valstī mudinās cilvēkus strādāt fizisku darbu, atsakoties no pabalstiem.

Nevienam vietējam darba meklētājam darbs netiek atteikts, bet viesstrādnieki ir garantija, ka būs vajadzīgais strādnieku skaits, uzsver zemnieki.

Ražas novākšanas sezona Latvijā ir no jūnija līdz oktobra beigām, un augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir nepieciešami aptuveni 1000 sezonas darbinieku.

Kopējais nodarbināto viesstrādnieku skaits valstī 2019. gadā sasniedza gandrīz 10 000 darbinieku, to skaitā aptuveni 5000 darba atļauju izsniegtas Ukrainas valstspiederīgajiem.

Tāpēc, izvērtējot pandēmijas ietekmē pieņemto ierobežojumu ievērošanu, lauksaimnieku organizācijas atbildīgajām institūcijām lūdz iespēju ievest Latvijā viesstrādniekus un nodarbināt tos lauksaimniecības nozarēs; aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā; viesstrādniekiem atļaut uzsākt darbu nekavējoši, ja nav novērotas elpceļu inficēšanās pazīmes un ir apliecinājums, ka nav saslimuši ar Covid-19.

 “Viesstrādnieki nav jāuztver kā drauds valstij, valodai vai kultūrai. Neviena no attīstītajām Eiropas valstīm līdz šim nav iztikusi bez viesstrādniekiem un neiztiks," norāda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. 

KONTEKSTS:

Covid-19 izplatības ierobežošanai 17. martā Latvijā tika pārtraukti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, tāpat ir aizliegta personu pārvietošanās caur sauszemes robežšķērsošanas vietām uz Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas, uz Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas.

Mazinoties saslimstībai, no 15. maija nolemts, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji var brīvi šķērsot Baltijas valstu robežas, neievērojot 14 dienu pašizolāciju, bet lidosta “Rīga”  18. maijā ar četriem nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” reisiem uz Viļņu, Tallinu, Oslo un Frankfurti atsāka starptautiskos pasažieru pārvadājumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti