Sagaidāms, ka “Latvijas valsts mežiem” šī būs ļoti darbīga vasara, jo noliktavas, kurās glabā šķeldu, pamatīgi jāpiepilda.
AS “Latvijas valsts meži” valdes loceklis Edvīns Zakovics sacīja: “Šī ir lapu koku šķelda. Principā, kas tiek katru reizi samalta. Tā ir mežā salikta tādās kaudzītēs. Tās zaru kaudzītes izžūst, un tad viņas no meža tiek savāktas.”
Par šiem koka gabaliem un atliekām konkurē daudzi Latvijā un ārzemēs. Kurš sola vairāk, tam pārdod. Tāpēc sanāk, ka daudz arī eksportē. Vēl līdz kara sākumam Ukrainā Latvija sezonā iepirka šķeldu no Baltkrievijas, kas tagad sankciju dēļ nenotiek.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) Latvijas Televīzijai atklāja, ka
uzdevis uzņēmumam “Latvijas valsts meži” nākamajai apkures sezonai sagādāt par 20 līdz pat 30% vairāk meža šķeldas, nekā pērn.
“Attiecīgi varētu cirst gan vairāk, gan šo šķeldu gatavot vairāk. Jautājums ir par izmaksām. Cik tas izmaksā? Viens ir, ka ir tuvu pie ceļa, tepat ir cirsma un nekas tālu nav jāved, citādi, ja ir vēl šie vešanas izdevumi. Mēs bieži vien uztraucamies, ka tikai visu neaizved projām. Bet šķelda ir zema blīvuma materiāls – liels īpatsvars tajās izmaksās ir tieši transporta izdevumiem,” skaidroja Gerhards.
Pašlaik spēkā esošajos līgumos meža šķeldas cena ir ap 20 līdz 30 eiro par megavatstundu (MWh) jeb divreiz vairāk nekā pirms gada.
Šķeldu, ko tagad sagādās, pārdos par nākamajām tirgus cenām, ko noteiks paši pretendenti, solot vairāk. Skaidrs gan, ka tendence ir pieaugoša, jo šķelda no meža vēl jāizved, un degviela arī ir divtik dārgāka.
“Latvijas valsts mežu” valdes loceklis Zakovics norādīja: “Es teiktu, ka šī vasara “Latvijas valsts mežiem” paies tādā ļoti saspringtā stāvoklī. Mēs atjaunojām šķeldas izejvielu ražošanu Latgales reģionā, kur mums ir meži. Un sākām vairāk vākt arī to, kas savulaik palika pāri cirsmās. Ņemot vērā, ka šī lētā šķelda bija tā, ar kuru mēs nevarējām cenas ziņā konkurēt. Tie ir tie papildu apjomi, kas šobrīd nonāk ražošanā, ko mēs liekam iekšā.”
Pamatā šķeldā izmanto lapu kokus – baltalkšņus, kuru rezerves ir pietiekamas un kuri ātrāk žūst. Vēl tiks savāktas visas ciršanas atliekas – zari, galotnes, atgriezumi. Ar to Latvijai varētu pietikt, bet spēkā esošie noteikumi paredz, ka to pārdos tam, kas būs gatavs pirkt.
“Noteikti mūsu gadījumā tā ir tirgus cena. Jo normatīvie akti mums liek šādā veidā strādāt, un tā ir tirgus situācija. Man ir grūti šobrīd komentēt, kādi varētu būt ziemā atbalsta pasākumi, bet tas nav mūsu jautājums vairāk. Saražot mēs noteikti saražosim un piedāvāsim tirgū,” sacīja “Latvijas valsts mežu” valdes loceklis.
Savukārt zemkopības ministrs piebilda: “Mums ir jādomā, kā atbalstīt konkrētus cilvēkus – mazturīgos, pensionārus, bet karš ir izraisījis gan būtiskas ekonomikas izmaiņas, gan arī būtiskus cenu kāpumus. Mēs esam kopējā Eiropas Savienības tirgū. Mēs ražojam daudz. Ja nepieciešams, tikpat labi var arī importēt no tām valstīm, kas arī ražo šķeldu.”
Šķeldu ražo gan Skandināvijas valstis, gan valstis Centrāleiropā. Papildu šķeldas iepirkšanai, ko pašlaik ražo Latvijas meži, varēs pieteikties nākammēnes.
KONTEKSTS:
Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās 2022. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, palielinājās par 6,7%. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās IKP palielinājās par 3,6%.
Savukārt inflācija Latvijā pēdējo trīs mēnešu laikā pārsniegusi 10% atzīmi. Maijā vidējais patēriņa cenu kāpums gada griezumā sasniedza 16,9%, atpaliekot vienu procentpunktu no rekorda iepriekšējās finanšu krīzes laikā 2008. gadā.
Jau 2021./2022. gada ziemas sezonā bija vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmēja apkures izmaksas. Pēc februārī uzsāktā Krievijas iebrukuma Ukrainā energoresursu cenas atkal kāpa, un netiek prognozēta cenu samazināšanās.
Maija izskaņā "Rīgas siltuma" aplēsa, ka siltumenerģijas tarifs varētu palielināties par teju 110%, un viena megavatstunda nākamajā apkures sezonā varētu maksāt 155 eiro. Savukārt "Latvijas gāzes" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no jūlija pieaugs robežās no 65,6% līdz 89,9%.
