Zemkopības ministrija pērn palielinājusi naudu nozarei un atbalstu zemes iegādei

Zemkopības ministrijā pērn panākts 30 miljonu eiro palielinājums budžetā nozarei, palielināts "Altum" atbalsts zemes iegādei, kā arī veiksmīgi turpinātas sarunas par Eiropas Savienības tiešmaksājumu palielinājumu, bet daudz uzdevumu vēl priekšā, informēja ministrijā.

ĪSUMĀ:

  • Zemkopības ministrija atradusi papildu naudu atbalstam nozarē.
  • Ministrija diskutē ES līmenī par taisnīgākiem tiešmaksājumiem un turpinās to darīt.
  • Šogad ministrija pievērsīsies arī bioloģisko lauksaimnieku atbalstam un uzņēmējdarbības dažādošanai laukos.
  • Ministrija turpinās darbu pie PVN likmes samazināšanas svaigas pārtikas produktiem.
  • Paredzēts, ka pastiprināti tiks uzraudzīta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošana.
  • Ministrijā spriedīs arī par mežu ilgtspējīgu atjaunošanu.

Par papildu atrastajiem 30 miljoniem eiro valsts atbalsta nodrošināšanai lauksaimniecības nozarei un lauku attīstībai plānots īstenot dažādus projektus, tostarp:

  • 16 miljoni eiro paredzēti Latvijas lauksaimnieku lopkopības sektora konkurētspējas veicināšanai;
  • 4 miljoni eiro - atbalsts mazajiem ražojošiem lauksaimniekiem;
  • 3 miljoni -  lauksaimniecībā izmantojamiem pētījumiem un lauksaimniecības zinātnisko institūciju materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai.

Finanšu institūcijā "Altum" būs pieejams teju 100 miljonu eiro atbalsts zemes iegādei. Tas paredzēts, lai atbalstītu mazos lauksaimniekus, kuri bieži vien saskaras ar grūtībām saņemt aizdevumu komercbankās. Tādēļ šīs atbalsta programmas ietvaros viņiem ir iespēja saņemt aizdevumu ar samazinātu procentu likmi. Ministrijā atgādināja, ka ar zemes iegādes kreditēšanas programmas palīdzību kopš 2012. gada lauksaimniekiem izsniegti 1821 aizdevumi, ar kuriem lauksaimnieki kopumā iegādājušie aptuveni 40,3 tūkstošus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Zemkopības ministrijā norāda arī uz nozīmīgām diskusijām Eiropas Savienības mērogā, ir aizvadītas vairākas tikšanās Briselē, tostarp ar komisāru Filu Hoganu, kurš atbildīgs par lauksaimniecību, kā arī ar komisāru budžeta un cilvēkresursu jautājumos Ginteru Etingeru. Tāpat rasta kopīga nostāja ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, kā arī tādām valstīm kā Polija un Francija.

"Ieguldītā darba rezultāts ir skaidri redzams – vēl decembra sākumā Somijas prezidentūra nāca klajā ar savu priekšlikumu par ES daudzgadu budžetu nākamajiem septiņiem gadiem (2021.–2027. gads). Šie priekšlikumi salīdzinājumā ar Eiropas Komisijas sākotnējo piedāvājumu ietver kopējās ES lauku attīstības aploksnes palielināšanu par 11,25 miljardiem eiro, ņemot vērā šā brīža cenas. No šī palielinājuma Latvijai lauku attīstības finansējuma palielinājums noteikts 117 miljoni eiro!" paziņojumā medijiem raksta ministrija, atgādinot, ka vienots gala lēmums par šiem priekšlikumiem būs jāpieņem valstu vadītājiem – prezidentiem, ministru prezidentiem – provizoriski šā gada otrajā pusē.

Zemkopības ministrijas darāmie darbi 2020. gadā

Ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) īpaši izcēla vairākus no tiem:

  • Turpināt diskusijas par taisnīgākiem tiešamaksājumiem un finansējumu lauku atbalstam.
  • Turpināt ieguldījumus uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai laukos. Tostarp jāveicina uz tirgu orientētu lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošana.
  • Būtisks ir arī atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai – piemēram, šajā atbalsta periodā bioloģiskajām saimniecībām tika novirzīti ap 194 miljoni eiro.
  • Turpināt darbu pie PVN likmes samazināšanas svaigas pārtikas produktiem, kas ātri bojājas. Zemkopības ministrija plāno rosināt likumprojekta grozījumus samazinātā PVN 5% apmērā piemērošanai svaigai gaļai, zivīm, olām un pienam. Pašlaik sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti jau ir sākti gaļas nozares un tirgus izpētes darbi, lai varētu veikt nākamos soļus pretī samazinātā PVN noteikšanai arī citām svaigās produkcijas kategorijām.
  • Ministrijas dienas kārtībā ir arī jautājums par mežu ilgtspējīgu atjaunošanu. Ir būtiski sabalansēt meža saimniecisko un ekonomisko darbību ar vides vajadzībām, piemēram, biotopu saglabāšanu u. tml. Darbojoties meža saimniecībās, svarīgi ievērot vides prasības, kas ir vērstas uz vides kvalitātes, Latvijas dabas saglabāšanu.
  • Pastiprināti tiks kontrolēta zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) prasību ievērošana. Jāveido arī vietējās lauksaimniecības, dārzkopības, augļkopības atbalsts, nodrošinot valsts pārvaldē un pašvaldībās zaļā publiskā iepirkuma principa pilnvērtīgu ievērošanu un izmantošanu. Ministrija jau sākusi darbu pie skaidrāku kritēriju izstrādes, kas nosaka, kādos gadījumos tiek piemērots ZPI, tostarp gan produktu piegādes/pieejamības attālums, gan kvalitāte.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti