Paziņojumā medijiem ZM norāda, ka ES daudzgadu budžets nākamajam plānošanas periodam nosaka arī lauku attīstības finansējuma un tiešos maksājumu apjomu Latvijas lauksaimniekiem 2021.-2027. gadam. Nākamajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimniekiem atsevišķās jomās paredzēts ES finansējuma pieaugums, salīdzinot ar 2014.-2020. gada plānošanas periodu.
Tomēr Zemkopības ministrija nav apmierināta ar Eiropadomes lēmumiem. Pat ar finansējuma nelielo palielinājumu Latvijas lauksaimnieki, salīdzinot ar citu ES dalībvalstu zemniekiem, joprojām paliks ar krietni zemāku ES atbalsta apjomu, sasniedzot tikai 82% no ES vidējā līmeņa 2027. gadā, norādīja ZM.
Līdz ar to nākamajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimnieki būšot netaisnīgi nostādīti nevienlīdzīgos konkurences apstākļos, salīdzinot ar citu dalībvalstu zemniekiem, kaut arī lauksaimnieciskās ražošanas izejvielu, pakalpojumu un tehniskā nodrošinājuma cenas visā ES esot līdzvērtīgā līmenī un arī starptautiskais tirgus attiecīgi ar lauksaimniecības preču iepirkuma cenām visām dalībvalstīm ir vienots.
Turklāt līdz ar Eiropadomes lēmumu Latvija vidējo ES līmeni nebūs sasniegusi ne tiešmaksājumos, ne lauku attīstības finansējumā. Tas negatīvi ietekmēs Latvijas lauku turpmāko attīstību, norādīja ministrija.
Lauku attīstības finansējums šajā ES daudzgadu budžeta sarunu procesā cietis visvairāk. Sarunu gaitā Latvijai izdevies nedaudz samazināt Eiropas Komisijas (EK) sākotnēji piedāvāto samazinājumu par 15,3%, pakāpjoties uz mīnus 12%. Tas attiecīgi nozīmē 118 miljonu eiro samazinājumu, salīdzinot ar pašreizējo periodu.
Vienlaikus Latvijas lauku attīstībai paredzēta arī daļa no Eiropas ekonomikas atveseļošanas fonda 750 miljardu eiro piešķīruma.
Lauku attīstībai ES līmenī ir atvēlēti 7,5 miljardi eiro, kas sadalīti proporcionāli visām dalībvalstīm. Latvijai šajā gadījumā piešķīrums ir 86 miljoni eiro. Lai gan šis ir īslaicīgs atbalsts, tomēr vismaz šajā finanšu perspektīvā kaut nedaudz ļaušot izlīdzināt lielo lauku attīstības finansējuma samazinājumu, panākot, ka lauku attīstības finansējums 2021.-2027. gada periodā, salīdzinot ar 2014.-2020. gadu, samazinās par 33 miljoniem eiro jeb 3%. ZM gan norādīja, ka Eiropas ekonomikas atveseļošanas fonda finansējums ir īslaicīgs un netiks ņemts vērā turpmākās ES daudzgadu budžeta sarunās.
Nākamajā plānošanas periodā lauksaimniekiem būs jāievēro ES Kopējās lauksaimniecības politikas jaunās un stingrākās prasības vides un klimata jomās. Tas arī ietekmēšot konkurētspēju, jo daļa no lauku attīstībai paredzētā finansējuma aizies vides mērķu īstenošanai. Līdz ar to samazināsies līdzekļu apjoms, ko zemniekiem iespējams ieguldīt tiešās lauksaimnieciskās ražošanas attīstībā, skaidroja ministrija.
Eiropadomes pieņemtais lēmums nozīmē, ka
Latvija 2021.-2027. gada periodā Kopējās lauksaimniecības politikai saņems 3,347 miljardus eiro, no tā tiešmaksājumos 2,41 miljardu eiro un lauku attīstībā 851 miljonu eiro.
Tāpat Latvija saņems 86 miljonus eiro no Eiropas ekonomikas atveseļošanas fonda. Tas nozīmē, ka Latvijas kopējā Kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma apjoms 2021.-2027. periodā, salīdzinot ar esošo periodu, pieaugs par 661 miljonu eiro jeb 24,6%.
Saskaņā ar šo rezultātu Latvija 2021.-2027. gadā tiešmaksājumos saņems par 693 miljoniem eiro vairāk nekā esošā periodā 2014.-2020. gadā – kopējais tiešmaksājumu apjoms Latvijai pieaugs par 40%. Eiropadomes lēmums nozīmē Latvijas tiešmaksājumu apjomam papildus vēl klāt 139 miljonus eiro, salīdzinot ar sākotnējo EK priekšlikumu. Sākot ar 2022. gadu, Latvijas lauksaimnieki tiešmaksājumos varēs saņemt 200 eiro/ha, kas līdz 2027. gadam pieaugs līdz 215 eiro/ha jeb 82% no ES vidējā. Šādus pašus tiešmaksājumus par hektāru saņems arī Lietuva, Igaunija, Portugāle un Rumānija.
KONTEKSTS:
Pēc vairāku dienu sarunām jūlija vidū ES valstu līderi vienojās par ES daudzgadu budžetu un ekonomikas atlabšanas programmu aptuveni 1,8 triljonu eiro apmērā. Tāpat izdevies vienoties par formulējumu, kas sasaista ES fondu naudas izmaksāšanu ar likuma varas ievērošanu valstīs.
Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami gandrīz 10,5 miljardi eiro.
