Jelgavas novadā ir 2700 uzņēmumu, no kuriem 40% ir zemnieku saimniecības, kas lielākoties nodarbojas ar graudkopību un lopkopību. Situācija gan var mainīties, jo uzņēmējdarbībā ienāk paaudze, kura uzskata, ka attīstīties varēs tikai lieli uzņēmumi. „Latvijā ir mums tāda tendence visiem būt maziņiem. Ja kāds izdara kaut ko lielāku, tad tas jau skaitās kaut kas pārdabisks, bet viena darba vieta uzņēmumā maksā 200 000 – 300 000 eiro,” kritiski notiekošo vērtē uzņēmējs Roberts Buka.
Ar graudkopību Roberts nodarbojas jau septiņus gadus, vien viņa lauki atrodas Daugavpils pusē. Galvenais iemesls ir zemes cena, kas Zemgalē ir teju septiņas reizes augstāka nekā Latgalē. Lai gan iecerēts uzņēmumu paplašināt, izveidota vēl viena sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurā uzsākta vīna un sulu ražošana. Pagaidām gan vīns vēl tikai gatavojas, tomēr puišiem ir plāns iekarot veikalu ķēdes.
„Tas ir kaut kas pavisam cits. Tas nav pierastais sarkanvīns vai baltvīns, un tāpēc viņam vajadzētu būt veikalu plauktos, un interese cilvēkiem ir. Arī no ārvalstīm kas atbrauc, interesējas, tāpēc es domāju, ka ir niša,” norāda vīndaris Nils Beikmanis.
„Mums būs tāds neliels nišas produkts. Vīnu mēs domājam saražot aptuveni 30 tonnas gadā. Viss tiek rēķināts pret darba vietām,” pauž Buka.
Par veiksmīgu nišu tiek uzskatīta arī ķiploku audzēšana, ko Roberts šogad uzsācis kopā ar kādu zemnieku saimniecības īpašnieku, kurš zemās piena iepirkumu cenas dēļ nolēmis likvidēt ganāmpulku.
2015. gadā Jelgavas novadā reģistrēti 86 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 73.
