Uzsākot teritoriālo reformu, tika likvidētas rajonu padomes un izveidoti pieci plānošanas reģioni. Tomēr TV „Spektrs” uzrunātie iedzīvotāji Zemgalē septiņu gadu laikā tā arī nav īsti sapratuši, kāpēc ir nepieciešama šāda iestāde, kuras uzturēšanai no valsts budžeta gadā tiek izlietoti ap 200 000 eiro.
Plānošanas reģiona administrācijas darbinieki par iedzīvotāju neziņu nav pārsteigti, bet Valsts kontroles veiktās revīzijas atzinumam, kurā tiek apšaubīta pašreizējā plānošanas reģionu lietderība, gan nepiekrīt. Arī pārmetumus par neskaidru valsts finansējuma izlietojumu, piemēram, reģionālo pasažieru pārvadātāju dotācijām, Zemgales plānošanas reģionā noraida.
„Šī nauda - lielie miljoni, kas ienāca, tranzītā tika pārskaitīti mūsu 12 pārvadātājiem,” skaidro Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektors Valdis Veips.
No šā gada reģionālo pasažieru pārvadājumus gan koordinēs Autotransporta direkcija, tomēr tāpēc
darba netrūkšot, stāsta projektu vadītājs Raitis Madžulis: „Mūsu misija ir apzināt pašvaldības, kurām ir vienādi vai līdzīgi mērķi un, patērējot septiņas reizes mazāk laika un resursu, uztaisīt vienu projektu.”
Valsts kontrole norāda ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav izstrādājusi plānošanas reģionu darbības modeli, tāpēc tie nevar plānot savu darbu ilgtermiņā. VARAM valsts sekretāres vietniece Ilona Raugze pārmetumus gan noraida, bet par uzlabojumiem tomēr domāšot - VARAM līdz 2014. gada beigām izvērtēs plānošanas reģionu lomu reģionālajā attīstībā un izstrādās priekšlikumus to turpmākai darbībai.
