Īsti silts pavasaris šogad tuvojas pavisam negribīgi. To pašu var teikt arī par tūrisma plūsmas atjaunošanos. Jaunmoku pilī citkārt pavasarī biežākie viesi ir skolu audzēkņi, bet tagad pils plašo dārzu dažādām aktivitātēm sākušas izmantot ģimenes ar bērniem.
"Nedēļas nogalē šeit brauc atpūsties ģimenes ar bērniem un izmanto arī Jaunmoku pils muzeja piedāvājumu svaigā gaisā. Ņemot vērā, ka muzejs šajā periodā bija slēgts un atvēries tikai ar maija vidu, tad mēs šīs tendences vēl tā ļoti neizjūtam," pastāstīja SIA ''Jaunmoku pils'' valdes locekle Aiva Logina.
Lielas cerības visi tūrisma uzņēmumi lika uz Baltijas valstu robežu atvēršanu. Jaunmokās no kopējās tūristu plūsmas līdz šim muzeja apmeklētāju vidū igauņi un lietuvieši bijuši apmēram 10%, bet nakšņošanas pakalpojumus baltieši izmantojuši visvairāk. Pagaidām gan Baltijas tūristi ceļojumus plānojot ļoti piesardzīgi.
"Tas, kas vēl cenšas tikt Latvijā iekšā, ir vācu tūrists. Mums ir vācu individuālo ceļotāju rezervācijas. Viņi acīmredzami ar cerībām uz vasaru skatās, ka varētu tikt uz Latviju. Līdz ar to, protams, būtu labi, ja arī šīs robežas tiktu atvērtas," norādīja Logina.
Arī Jaunpils pils vadītāja Kristīne Liepiņa pastāstīja, ka lietuviešu grupas, kas citkārt bijušas ļoti aktīvas, pagaidām tikai interesējoties par iespējām.
"Ir pa retam individuālie, pa diviem, ģimenes, un, ko mēs esam novērojuši, ir ārzemnieki, kas spiestā kārtā palikuši Latvijā. Tie arī izbauda šo laiku, apceļojot Latvijas vietas," stāstīja Liepiņa.
Tomēr jau tagad esot skaidrs, ka tikai Baltijas tūristi situāciju neglābs. Tāpēc vēl jo vairāk žēl, ka netika pieņemts lēmums par samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi tūrismam un viesmīlībai.
"Neapšaubāmi, ka visnoderīgākais būtu bijis PVN samazinājums, vismaz uz 2-3 gadiem, kamēr nozare atkopjas. Par citiem atbalsta mehānismiem grūti pateikt, jo mūsu gadījumā mēs no visiem diemžēl esam izkrituši, jo esam pašvaldības kapitālsabiedrība," norādīja Liepiņa.
Šīs tūrisma sezonas rezultāti lielā mērā būšot atkarīgi gan no spējas izveidot šim brīdim atbilstošus piedāvājumus, gan no tā, vai septembrī darbu normālā režīmā atsāks skolas.
KONTEKSTS:
Tūrisma nozari arī Latvijā būtiski ietekmējusi Covid-19 infekcijas izplatība, kuras ierobežošanai Latvijā 12. martā izsludināja ārkārtējo situāciju un tika noteikts daudz aizliegumu, tostarp attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, un ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi. Mazinoties saslimstībai, no 15. maija nolemts, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji var brīvi šķērsot Baltijas valstu robežas, neievērojot 14 dienu pašizolāciju.
Ekonomikas ministrija piedāvā atbalsta mehānismus izmitināšanas un ēdināšanas sektoriem, rosinot ieviest grantus uzņēmumu darbības saglabāšana un bezprocentu aizdevumus. Bija rosināts arī samazināt PVN tūrisma nozarei, bet tas Saeimā atbalstu neguva.
