Iespēju klātienē atsākt ēdināšanu āra terasēs Zemgales novados izmantojusi apmēram puse no ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, tomēr apmeklētāju pūļi nekur nav redzami. Dobeles novada Miltiņkrogā stāsta, ka pirmajā dienā bijuši vien četri apmeklētāji, bet līdz ar siltāku laiku interese par pusdienām āra terasē nedaudz palielinoties.
Dobelnieks Māris stāsta, ka terašu atvēršana ir pareizs solis, tomēr svarīgi uzmanīt, lai cilvēki nedrūzmējas: “[Terases] Ļoti gaidītas, ir jau forši, ka tu vari izrauties no mājām, no rutīnas un izbaudīt ēdienu ārpus mājas, it sevišķi tagad, kad ir saulīte.”
“Ar noteikumiem, ka galdiņi ir distancēti, sen jau vajadzēja attaisīt, jo tas bija diezgan nesmuki, ka galdiņš stāv blakus, bet es pie viņa viena pati nevaru apsēsties. Man jāpaiet divus soļus nostāk un jāapsēžas uz akmens,” saka Silva no Dobeles.
Apkalpot terasēs, tagad uzsākuši arī vairāki uzņēmumi Dobeles pilsētā. Darbdienas vidū galdiņi gan ir tukši, bet 9. maijā, visas atļautās vietas bijušas aizpildītas.
“JushiSushi” bāra pārstāve Oļesja Graba norāda: “Mēs strādājām uz piegādēm, un tagad tā ir arī terase, un mums kā ēdināšanas iestādei tas, protams, ir izdevīgi. Darbinieku skaits mums nav palielinājies.”
Graba strādā arī vienā no ēdināšanas iestādēm Jelgavā – “Tējas namiņā”, tomēr to atvērt neesot bijis izdevīgi.
“''Tējas namiņā'' mēs diemžēl slēdzāmies ar pirmo decembri. Paldies dievam, mēs visi saņēmām dīkstāvi, bet pagaidām mēs vēl neveramies vaļā, jo nevar saprast kā būs ar laika apstākļiem un ko atkal lems.”
Arī Bauskas apkaimē situācija ir līdzīga. Vienā no Iecavas krogu – “Sombrero”, izveidotajā terasē vienlaicīgi var uzņemt 36 cilvēkus, kas esot puse no paredzētās kapacitātes. Par peļņu runāt gan nevarot, bet rentabls šis pasākums esot, neraugoties uz to, ka papildus jārūpējas par dezinfekciju un jāpieskata arī apmeklētāji.
Kroga saimniece Alla Upeniece atzīst: “Grūtāk varbūt ir tieši ar maskām. Cilvēki nesaprot, ka maskas drīkst novilkt tikai sēžot pie galda. Respektīvi, ja viņi iet uz labierīcībām, jābūt maskai, vai viņi iet pie bērna, kas spēlējas bērnu laukumā, jābūt maskai. Tas ir tāds grūtākais.”
Savukārt kāda kafejnīcas saimniece Vecumniekos par lielāko problēmu sauc darbinieku trūkumu.
“Nevar uzreiz dabūt atpakaļ visus darbiniekus, it sevišķi pavāru, kas ir aizgājuši projām, jo es nezinu, kas atkal notiks pēc mēneša vai pēc diviem, un darbinieki arī nezina. Viņi jau ir pārkvalificējušies, un mans pavārs tagad strādā kādā veikalā,” atklāj kafejnīcas “Pie lielās karotes” saimniece Ligita Janēvica.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijā lēš, ka iespēju uzņemt viesus āra terasēs piedāvās ap 70% ēdinātāju.
KONTEKSTS:
Saeima atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredz no 7. maija atļaut sabiedriskās ēdināšanas atsākšanu āra terasēs, ignorējot iepriekšējo valdības lēmumu vēl nespert otro soli Covid-19 ierobežojumu atvieglošanā.
Āra terasēs var atsākt darbu, ievērojot valdības noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, kas beidzās 9. jūnijā. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinājās, ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 6. aprīlim. Pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī saglabājušies vairāki drošības pasākumi.
