Kopš Ukrainas kara sākuma Turcija ir ļoti aktīvi pozicionējusi sevi kā ļoti nozīmīgu reģiona spēlētāju, nereti darbojoties kā starpniece, piemēram, Krievijas un Ukrainas sarunās par graudu tranzītu. Šī NATO dalībvalsts Turcijas un tās līdera Redžepa Tajipa Erdogana aktivitāte rosināja diskusijas par Turcijas ietekmes palielināšanos pasaulē gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā. Taču situācija pašā Turcijā nemaz nav tik spīdoša.
Kā norādījis izdevums "The Economist", pagājušā gada laikā Turcijas prezidents Erdogans ir mēģinājis īstenot dzīvē ekonomisku eksperimentu, kura sekas diemžēl nav iepriecinošas.
Laikā, kad citas centrālās bankas cenšas mazināt inflāciju, ceļot procentlikmes, Turcija ir rīkojusies pretēji.
Tās bāzes likmes kopš 2021. gada septembra ir samazinātas par 10 procentpunktiem, pašlaik atrodoties 9% līmenī. Tas ir ļāvis joprojām saglabāt aptuveni 5% lielu izaugsmi, taču oficiālā inflācija ir pieaugusi līdz 85%. Šis ir otrs augstākais rādītājs G20 valstu grupā aiz Argentīnas. Savukārt Turcijas valūtas liras vērtība uzrāda otro sliktāko rezultātu augošo ekonomiku vidū.
Turcijas valdība apgalvo, ka tās politika ir padarījusi Turcijas produktus daudz konkurētspējīgākus, samazinot darba izmaksas, vienlaikus norādot, ka vietējās ražošanas pieaugums samazinās inflāciju. Lai arī valsts eksports pērn pieauga par 13 procentpunktiem, sasniedzot rekordaugstus rādītājus, arī imports, galvenokārt izejmateriālu, ir pieaudzis par 34 procentpunktiem. Tas ir veicinājis arī budžeta deficīta pieaugumu, kura apkalpošana izmaksā arvien dārgāk.
Papildus bažām par visai savdabīgo monetāro politiku Turcijā joprojām aktuāls ir jautājums arī par korupciju un tiesiskumu.
Tas savukārt ir mudinājis daudzus investorus savas investīcijas vai nu apturēt, vai samazināt, liekot Turcijai meklēt jaunus naudas avotus, piemēram, Ķīnā, Katarā, Dienvidkorejā un Krievijā.
Tikko notikusī zemestrīce, protams, ieviesīs korekcijas valsts ekonomiskajā dzīvē. Pēdējo reizi šādas zemestrīces sekas izjustas 1999. gadā, un atkopšanās turpinājās vairākus gadus. Kā prognozē izdevuma "PolitikYol" komentētājs Ards Tinka, arī šoreiz sekas būs jūtamas ne tikai tuvākajās dienās, nedēļās un mēnešos, bet arī gados.
"Ir acīmredzams, ka šī zemestrīce izraisīs pamatīgu spiedienu uz Turcijas ekonomiku – gan uz inflāciju, gan uz budžetu. Iespējams, ka tuvāko mēnešu laikā mēs varam sagaidīt kādas nodokļu atlaides reģionam. Arī bankas būs ļoti piesardzīgas, bet varam gaidīt, ka tās sniegs palīdzību uzņēmumu un mājsaimniecību naudas plūsmas pārvaldīšanai. Manuprāt, šis traģiskais notikums atstās ļoti, ļoti dziļas sekas," lēsa Tinka.
Šis pats izdevums norādīja, ka jau kopš 2002. gada Turcijā tiek iekasēts īpašs zemestrīču nodoklis un šajos gados ir iekasēti vairāk nekā 38 miljardi eiro.
Daļu šo naudas bija paredzēts ieguldīt Ārkārtas situācijas ministrijas izveidē un "Zemestrīču fondā". Ne viena, ne otra lieta tā arī nav izveidota un īsti nefunkcionē, un par šo līdzekļu izmantošanu ir ļoti daudz jautājumu, īpaši no opozīcijas puses.
Kā uzskata zemes zinātņu un inženierijas profesors Pols Martins Majs, pagaidām vēl ir pāragri teikt, vai zemestrīces skartajā reģionā ēkas ir bijušas celtas atbilstoši prasībām, taču patieso postījumu apmēru vēl tikai nāksies aprēķināt.
"300 kilometru garumā ir iznīcināti ciemati un pilsētas, to ekonomikas ir iedragātas. Dzīvei nepieciešamā infrastruktūra – gāzes piegāde, elektroapgāde, ūdens cauruļvadi – ir sabojāti. Tāpēc ietekme uz vietējiem iedzīvotājiem un ekonomiku būs milzīga, jo šī zemestrīce arī bija ļoti spēcīga un tā ietekmēja plašu teritoriju," sacīja Majs.
Turcijas prezidents pēc viesošanās zemestrīces skartajā reģionā solījis, ka šis apgabals tiks atjaunots gada laikā.
Un, kā liecina jaunākā informācija, akciju cenām krītoties, biržā strauju kāpumu piedzīvojušas tieši cementa ražotāju akcijas.
Tas liecina, ka daudz cerību jau tagad tiek likts uz celtniecības sektoru, kas nodarbina ievērojamu skaitu cilvēku. Kritiķi gan norādīja, ka, tieši pateicoties cementam, iedzīvojas Erdoganam tuvu stāvoši uzņēmēji.
Bet tikmēr gan Turcija, gan kaimiņos esošā Sīrija ir lūgušas arī Eiropas Savienības (ES) palīdzību zemestrīces radīto seku pārvarēšanai. ES civilās aizsardzības mehānisma ietvaros palīdzību Ankarai ir solījušas vairāk nekā 10 Eiropas valstis. Vienlaikus ES satelītsistēmas "Copernicus" sniedz aktuālo informāciju Turcijas varas iestādēm par aktuālajiem postījumiem.
Kā vakar paziņoja ES krīzes pārvaldības komisārs Janežs Lenarčičs, palīdzību civilās aizsardzības mehānisma ietvaros Eiropas Savienībai ir lūgusi arī Sīrija. Kopumā abām valstīm paredzēts palīdzēt ar 6,5 miljoniem eiro, un pašam Lenarčičam šodien būs iespēja postījumus novērtēt klātienē, ierodoties Turcijā. Savukārt Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena vakar vakarā paziņoja, ka ES rīkos donoru konferenci palīdzības sniegšanai Turcijai un Sīrijai.
