Zemesgrāmatas nodevu par īpašuma reģistrāciju varētu samazināt uz pusi

Latvijā ievērojams skaits iedzīvotāju pēc nekustamā īpašuma mantošanas vai pirkuma līguma noslēgšanas ilgu laiku nereģistrē savas īpašumtiesības, ko saista ar pārāk lielo valsts nodevu zemesgrāmatā, kas ir 63 reizes lielāka nekā Lietuvā un 18 reizes lielāka nekā Igaunijā. Tagad nodevu varētu samazināt uz pusi.

Lai noteiktu samērīgu valsts nodevu arī  Latvijā, Tieslietu ministrijā ir izveidota darba grupa.  

Patlaban Latvijā nekustamā īpašuma darījumu noslēgšana un reģistrācija ir dārgākā Baltijas valstīs. Tās pamatā ir izdevumi par dokumentu sagatavošanu pēc brīvā tirgus cenām un zemesgrāmatas valsts nodeva. Bieži vien cilvēki, kas mantojuši vai nopirkuši māju un zemi, gadiem ilgi atliek tās reģistrāciju zemesgrāmatā.

Latvijas juristu praksē pieredzēti gadījumi, kas beidzas ar tiesvedību, jo nopirktā māja nav reģistrēta. Zemesgrāmatā palicis vecais īpašnieks, kurš māju ir pārdevis atkārtoti vairākiem cilvēkiem. Zemākās nodevas Igaunijā un Lietuvā izskaudušas gan krāpšanas shēmas, gan vēlmi izvairīties no nodokļu nomaksas.

“Nosakot saprātīgas valsts nodevas, viņi dod prioritāti tieši drošībai un sakārtotai sistēmai. Un tādā veidā šī kārtība nodrošina ilgtermiņa ienākumus. Savukārt Latvija ir gājusi citu ceļu, zemesgrāmatas valsts nodevas ir ļoti augstas, valsts budžets iegūst kaut kādus līdzekļus, patiesībā tie zaudējumi, kas rodas, ir daudz lielāki,” atzīst Latvijas Notariāta institūta direktors Gatis Litvins.

Jaunā sistēma paredz, ka zemesgrāmatas valsts nodeva, kas vidēji ir 2% no īpašuma vērtības, tiks samazināta uz pusi.

“Tādējādi mēs pilnībā izskaustu krāpšanas shēmas, mazinātu iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas. To, ka šāda sistēma ir dzīvotspējīga, pierāda mūsu kaimiņi, kuriem tā jau ir vairāk nekā 20 gadus, tādēļ mums atliek tikai to izdarīt un padarīt iedzīvotājiem procesu drošāku, ērtāku un lētāku,” norāda Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.

Uz pusi paredzēts samazināt arī notāru nodevas no darījuma, turklāt arī darījumus plānots ievērojami atvieglot.

“Ja mēs iesaistām valsts klātbūtni caur notāru, notārs to darītu digitāli. Nosūtītu digitālā procesā uz zemesgrāmatu,” skaidro Piziča.

Pie likuma izmaiņām šobrīd strādā Tieslietu ministrijas izveidota darba grupa. Ir notikušas divas sēdes, un juristi prognozē, ka līdz gada beigām likumdošana īpašumu tiesības reģistrācijas jomā tiks sakārtota.  

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti