Lauksaimniecības zemes iegādes programma darbojas jau septiņus gadus un ar tās starpniecību zemnieki Latgalē ir iegādājušies 7892 hektārus zemes, pastāstīja "Altum" Rēzeknes reģionālā centra vadītāja Vita Pučka.
“Procentuāli tas ir 21% no kopējā apjoma, kas ir gana labs rādītājs. Neko daudz mēs neatpaliekam no aktīvajiem reģioniem Zemgales un Kurzemes. Te gan ir jāpiebilst, ka Zemgalei un Kurzemei šie apjomi būtu lielāki, ja nebūtu ierobežojošais kritērijs – vienam lauksaimniekam vai lauksaimnieku grupai maksimālā summa zemes iegādei programmas ietvaros ir 430 000 eiro,” stāstīja Pučka.
Latgalē zemi pārsvarā pērk graudu audzētāji. Pirktas tiek gan jau nomā esošas zemes, gan arī jaunas platības.
Situācija ar lopkopjiem ir nedaudz citādāka.
“Ja mēs runājam par lopkopjiem, gan piena, gan gaļas lopiem, tad arī viņi iegādājas papildu platības, bet tās ir mazākas. Arī pieprasījums pēc zemes platībām no lopkopju puses ir krietni mazāks,” norādīja Pučka.
Kas attiecas uz iznomājamo zemi, tad faktiski visas platības, ko Zemes fonds ir nopircis, patlaban ir iznomātas un piedāvājuma nomas platībām Latgalē nav.
“Pārdot zemi Zemes fondam klienti izvēlas tad, kad neatrod sev citu pircēju. Latgales specifika ir tāda, ka šeit lauki nav viengabalaini. Reti kur Latgalē ir, teiksim, 50 hektāri zemes, kur ir tikai lauksaimniecības zeme. Mums ir krūmi, meži, grāvji, pamestas ēkas, un Zemes fondam piedāvātās platības bieži vien ir nelielas.
Ja cilvēks grib pārdot trīs hektāru zemes gabalu ap māju, tad Zemes fonds šādus īpašumus nepērk. Līdz ar to arī darījumu skaits ir mazāks,” skaidroja Pučka.
Preiļu novadā IK “Līdumnieki” saimniekojošais Artis Prikuls nodarbojas ar graudkopību, nomā no Zemes fonda 31,9 hektārus zemes un pozitīvi vērtē šo atbalsta programmu.
“Zeme paliek valstij ar iespēju zemniekam kā nomniekam to vēlāk atpirkt, ja ir vajadzība. Labi ir arī tas, ka tā nav aizgājusi pārpircējiem. Kopumā apsaimniekojam ap 450 hektāriem zemes. Audzējam kviešus, rapsi, miežus, mazliet arī pupas un griķus. Produkcijas realizācijā sadarbojamies ar “VAKS” kooperatīvu.” Stāstīja Prikuls.
Atzinīgi iespēju nomāt zemi no Zemes fonda vērtē arī Balvu novada Bērzkalnes pagastā “Pakalni 1” saimniekojošā Indra Ciukare. Zemnieku saimniecībā nodarbojas ar piena lopkopību un graudu audzēšanu.
“Rēķini kvartālā nāk vienu reizi, maksa nav ļoti liela, es varu plānot, kas un kā man būs, ja es no tās neatteikšos. Mums ir govis, piena lopkopība un graudu audzēšana. No “Altum” mēs nomājam 50, no pagasta - 20 un no citiem cilvēkiem – vēl 30 hektārus zemes,” stāstīja Ciukare.
Zemes fonds zemniekiem Latgalē šajā laikā ir iznomājis kopumā 600 hektārus zemes. Tie ir 13 darījumi, kas veido aptuveni 8% no kopējā darījumu apjoma.
KONTEKSTS:
Zemes fonds darbojas kopš 2015. gada jūlija. Tas pērk nekustamos īpašumus visā Latvijas teritorijā, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. Fonds pērk īpašumus par cenām, kas nepārsniedz vidējās cenas tirgū līdzvērtīgai lauksaimniecības zemei attiecīgajā novadā un pagastā. 2017. gada novembrī fonds sāka piedāvāt reversās nomas pakalpojumu.
Zemes fonds iegādājas lauksaimniecības zemi no īpašniekiem, kas kādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas īpašumu apsaimniekot. Savukārt reversās nomas darījumā iegūtos resursus klienti visbiežāk izmanto, lai iegūtu finanšu līdzekļus citas zemes vai tehnikas iegādei, ja nauda tam nav pieejama bankā; apgrozāmajiem līdzekļiem, kad banka lielu esošo kredītsaistību dēļ saimniecībai nevar izsniegt jaunu apgrozāmo līdzekļu aizdevumu, kā arī, lai norēķinātos ar piegādātājiem.
