Rīta intervija

Patērētāju tiesību sargs: „Ātro kredītu” reklāmas „ievelk”; tām jābūt neitrālākām

Rīta intervija

Intervija ar Andželiku Kāli

Zemes dienests: Mājokļa nodoklī jāatsakās no progresivitātes

Zemes dienests: Mājokļa nodoklī jāatsakās no progresivitātes

Mājokļa nodokļa progresivitāte pēc kadastra vērtību izmaiņām var radīt lielas rūpes daudziem iedzīvotājiem, tāpēc būtu jāatsakās no šīs progresivitātes, jo jauno projektu ēkām un ekskluzīviem mājokļiem tik un tā būs pietiekami liels vērtību pieaugums, intervijā Latvijas Radio norāda Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš.

Zemes dienests analizējis pašreizējās nodokļa progresīvās likmes mājoklim, secinot – ēkām līdz ar kadastra vērtību izmaiņām nodokļa maksājumi var pieaug līdz piecām reizēm. “Redzam, ka dalītā likme ar progresivitāti rada lielas rūpes daudziem iedzīvotājiem – gan tiem, kuriem nelielas mājas uz ļoti vērtīgas un pieprasītas zemes, gan jauno ēku, dzīvokļu īpašniekiem,” sacīja Kalniņš.

Tāpēc, Zemes dienesta ieskatā, būtu jāatsakās no progresivitātes nekustamo īpašumu nodoklī attiecībā uz mājokļiem, jo jauno projektu ēkas un vērtīgie ciemati ar pilno infrastruktūru un jaunām uzbūvētām individuālām, lielām mājām tik un tā piedzīvos pietiekami lielu vērtību pieaugumu. “Tur vairāk ar progresivitāti – jo lielāks, vērtīgāks īpašumus, jo lielāks nodoklis – nevajag spēlēties. Pilnīgi objektīvi pietiek ar vienu likmi gan mājoklim, gan zemei,” saka Kalniņš.

Zemes dienests aprēķinājis – lai valsts nekustamā īpašuma nodoklī iegūtu tikpat, cik pašlaik, pietiktu ar likmi 0,34% no kadastrālās vērtības attiecībā gan uz zemi, gan ēku. “Ar to iegūstam, ka īpašumiem, kuriem ir lieli zemes gabali, mantoti īpašumi, salīdzinoši nelielas ēkas, viņiem nodokļu slogs var samazināties līdz trim reizēm. Bet uz mājām, kuras ir jaunuzbūvētas un kuru vērtības ir miljonos, arī pie nodokļu likmes 0,34% no zemes un ēkas ieņēmumi pašvaldībā nevis kritīsies, bet pieaugs,” norāda dienesta pārstāvis.

“Ja ar progresivitāti aiziesim kosmosā, tad cilvēkiem, kas uzbūvējuši šādas mājas, būs ērtāk un lētāk dzīvot Jūrmalas hoteļos, nevis uzturēt savus nekustamos īpašumus,” viņš piebilst.

Kopumā visu īpašumu vērtība Latvijā ir 28,4 miljardi eiro, bet pēc izmaiņām tā būs 38 miljardi eiro. Tātad vērtību pieaugums būs 34%, un “lielākais smagums krīt uz jaunajiem projektiem, jaunajiem ciematiem, ekskluzīvajām vietām”, norāda Kalniņš.

Visvairāk – septiņas reizes – vērtības pieaugs Cēsu novada Amatciemā. Savukārt vērtības samazinās vietās, kur ir neaktīvs tirgus un iedzīvotāju kļūst mazāk.

Jau vēstīts, ka atbilstoši spēkā esošajam likumam  no nākamā gada kadastrālajai vērtībai dzīvokļiem jaunajos projektos būtu jāpieaug vidēji divas reizes. Strauji pieaugtu arī to dzīvojamo māju skaits, kas apliekamas ar progresīvo nodokli.

Tādēļ Saeima iecerējusi uz gadu "iesaldēt" šādu izmaiņu spēkā stāšanos, lai arī nākamgad kadastrālo vērtību aprēķinam būtu izmantojama patlaban spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze.

Pašlaik likums „Par nekustamā īpašuma nodokli” noteic, ka nodokļa likme, ar kuru tiek aplikti mājokļi, ir atkarīga no īpašuma kadastrālās vērtības un ir no 0,2% līdz 0,6%. Tomēr nu jau vairākus gadus pašvaldībām ir tiesības savā teritorijā noteikt arī augstākas nodokļa likmes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti