Siltā pavasara dēļ šogad zemeņu raža Latvijā ienākusies krietni agrāk nekā parasti. Šogad īstais zemeņu laiks iekritis jau pirms Jāņiem. Raža gan padevusies kā nu kuram - citam labāka, citam sliktāka.
Zemnieku saimniecības “Dambīši” saimnieks Gunārs Mednis stāsta, ka šogad ar zemeņu ražu ir švaki – maijvaboļu kāpuri visas noēduši. Savukārt Pēteris Heimanis no saimniecības “Gulbji” par ražu nesūdzas: “Laistīšana mums ir, viss mums ir, raža laba. Pavasaris bija silts, zemenes ātrāk sāka augt. Nebija salnas ziedēšanas laikā, vismaz mūsu pusē nebija tādas, ka kaut kas būtu nosalis, kaitēkļu nav. Tad jau viss ir kārtībā.”
Saule pēdējās nedēļās bijusi gana daudz, kā rezultātā ogas ir saldas. Arī laika apstākļi ražas novākšanai ir ļoti labi, nav par karstu un nav par aukstu, arī lietus pārāk bieži nelīst.
Tirgotāji atzīst, ka konkurence nozarē ir nopietna. Sevišķi grūti ir konkurēt ar krietni lētāko ogu klāstu no Polijas. “Viņiem subsīdijas, valsts piemaksā poļiem. Viņiem ir kooperatīvi, bet mums nekā nav. Runājam, bet nekā nevaram izdarīt. Ja arī kādu kooperatīvu nodibina, tad vadītājs dabū sev noliktavu un par pārējiem neliekas ne zinis. Ja mums būtu tādi kooperatīvi, tad varētu audzēt un varētu nodot, un zemniekam nevajadzētu pašam tirgoties,” stāsta Mednis.
Kamēr daļai pircēju svarīgākais ir zemākā cena, citi zemenes pērk tikai pa tiešo no vietējiem zemniekiem. “Jāatbalsta mazie vietējie, kas cīnās,” saka pircējs Jānis, “man nešķiet, ka dārgi. Pats braukāju pa dažādām valstīm, un, salīdzinot cenas šeit un citur, man nešķiet, ka par diviem kilogrami četri eiro būtu dārga cena.”
“Garšīgākas, mūsējās ir mūsējās. Uzreiz no lauka salasītas, nav vestas, kratītas,” saka Vladimirs, kurš pārliecināts – vietējās zemenes ir ekoloģiskākas. Un par nedaudz augstāku cenu viņš neraizējas: “Tas nekas, bērniem veselīgi ir jāēd. Nevar visādas sliktākas pirkt.”
Kamēr Latvijā būs cilvēki, kuri gatavi atbalstīt vietējo produkciju, tikmēr būs arī audzētāji, kas spēs piedāvāt ļoti labas kvalitātes visdažādāko šķirņu zemenes.
