Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Slimnīcās pacientu apmeklēšana joprojām ierobežota

Dienas ziņas

Sākusies pieteikšanās studijām augstskolās

Zemeņu laukos – darba roku trūkums

Zemeņu laukos – darbaroku trūkums

Zemeņu lauki Zemgalē pārdzīvojuši laika apstākļu radīto krīzi, bet var nepārdzīvot darbaroku trūkumu. Uzrunātie zemeņu audzētāji teica, ka ogas šogad nogatavojas vienlaikus un reizēm būtu jālasa pat divreiz dienā. Atrast sezonas darbu strādniekus gan esot gandrīz neiespējami. Visbiežāk izdevies piesaistīt tikai trešo daļu vajadzīgo darbinieku.

Neraugoties uz pārāk vēso maiju un sauso un svelmaino jūniju, pirmsjāņu nedēļā uz tirgus galdiem ievestās zemenes nomainīja Latvijas raža.

"Zemenes aug ļoti labi, vajag tikai ļoti daudz laistīt, un viss būs kārtībā. Saule nemaisa, varbūt ļoti ātri nogatavojas un vajag divreiz dienā lasīt," stāstīja zemeņu audzētāja Marina Kovaļevska no Ozolnieku novada.

Nelielajās saimniecībās talkā tiekot aicināti radi un draugi, bet lielākajās, kur gardākās Latvijas ogas aizņem vairākus hektārus, tā jau gadiem esot lielākā problēma.

"Zvana dzērāji, kuri jau no paša rīta divus vārdus nevar kopā salikt. Skolniekus mēs neņemam, jo vienkārši vecāki viņus nav iemācījuši strādāt, viņi vienkārši atnāk uz lauka un ņirgājas par otra darbu.

Vedam iekšā ārzemniekus, trešo valstu pilsoņus. Uz mūsu laukiem ir vajadzīgi 30 cilvēki, šobrīd ir deviņi,"  klāstīja ZS "Namnieki" saimniece Taiga Herbsta.

Lielākā daļa atbraucēju ir no Ukrainas. Larisa stāsta, ka strādājusi rūpnīcā par prečzini, bet, kad tā slēgta, palikusi bez darba. "Cenšamies, ogas te ļoti skaistas. Teicamas. Protams, var nopelnīt, bet tas nav viegli, ir grūti," atzina zemeņu lasītāja Larisa no Dņepropetrovskas.

To, ka strādniekus vajadzēs ievest, ''Namniekos'' sapratuši jau sen, tāpēc uzbūvēta arī dzīvojamā ēka, par kuru īre netiekot prasīta. Tomēr arī viesstrādnieku ievešana ar katru gadu kļūst sarežģītāka, un līdz ar Covid-19 pandēmiju tas esot vēl grūtāk.

"Kariņš tikai bļauj, ka jāizmanto vietējais darbaspēks. 70 000, ja nemaldos bija bezdarbnieki, nu tad, lai viņš parāda, kā to var dabūt gatavu. Lai viņš ieliek pats sludinājumu Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), un tad redzēs, kas viņam zvanīs. Pagājušogad neatbrauca. Visi cilvēki, kas brauca, palika pie robežas (..)," stāstīja ZS "Namnieki" saimnieks Jānis Herbsts.

Līdzīgus stāstus var dzirdēt arī pie citiem ogu audzētājiem Zemgalē.

"Droši vien valdības līmenī ir kaut kas jādomā. Mums ir draugi, kas audzēja zemenes Igaunijā, Lietuvā. Viņiem ir daudz vienkāršāk ar viesstrādniekiem. Daudz vienkāršāk," teica ZS "Kalnāji" saimniece Daina Logina.

Šogad sezonas darbu vakanču aizpildīšanai NVA rīko arī īpašu akciju. Katrā Zemgales reģiona NVA filiālē sludinājumus ievietojušas vien vidēji četras saimniecības.

"Pie mums Jēkabpils un Aizkraukles pusē tieši ogu lasīšanai vakances lauksaimnieki patreiz reģistrējuši nav. Ja skatāmies uz pagājušo gadu, tad laba sadarbība ir bijusi ar Aizkraukles pagasta lielogu melleņu audzētājiem. Sezonā palīdzējām piemeklēt darbiniekus no bezdarbnieku vidus. Bezdarbniekiem 12 mēnešu  periodā līdz divām reizēm ir tiesības strādāt pagaidu līgumdarbu, nepārsniedzot 120 kalendārās dienas," teica NVA Jēkabpils filiāles Aizkraukles klientu apkalpošanas centra nodarbinātības organizatore Evita Aņikina.

Zemenes drīz vien nomainīs mellenes, avenes, garšaugi un dārzeņi, kuru novākšanai nepieciešamas darbarokas. Ja tās nevarēs atrast, varot pienākt diena, kad Latvijā audzētas ogas vai dārzeņi var kļūt par īpašu retumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt