Dienas ziņas

Piena lopkopji cer uz Eiropas kompensācijām

Dienas ziņas

Ventspilī atklāj jaunu ostas piestātni

Zemeņu audzētājiem šovasar neklājas viegli

Zemeņu audzētāji Salas novadā: Šovasar neklājas viegli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Šī gada zemeņu sezona Latvijā praktiski beigusies un  audzētāji atzīst, ka vēsais pavasaris un vasara nav bijuši labvēlīgi ražai. Salas novada ģerboni rotā ziedošs zemeņu zars ar trīs ogām, taču tirdzniecībai šīs ogas audzē tikai pāris saimniecībās. 

Kaut gan pieprasījums pēc Latvijā audzētām ogām ir un zemenes, it īpaši to agrās šķirnes Salas novadā jūtas labi, vairāki ekonomiskie apstākļi kavē nozares attīstību.  

Salas novada platība ir nedaudz virs 300 kvadrātkilometriem, no tā administratīvā centra – Salas – līdz Rīgai jāmēro aptuveni 150 kilometri jeb divu stundu ilgs ceļš. No vairāk nekā 230 novadā reģistrētajām zemnieku saimniecībām tikai trijās pamatnodarbošanās ir zemeņu audzēšana. Ogas tiek realizētas vietējā tirgū, kā arī Jēkabpilī.

Salas novada lauku attīstības konsultante Ligita Kadžule stāsta, ka zemeņu audzēšana novadā nav “pamatnozare, tā ir tāda ekonomiskā dažādošana, pamatnozare mums ir graudkopība, zemenes kratot uz Rīgas tirgu, jau vairs nebūtu tā kvalitāte”.

Mareks Pazuha ir lielākais zemeņu audzētājs novadā, šajā nozarē viņš darbojas jau desmit gadus. Lauka platība ir ap 3,5 hektāri, pārsvarā tiek audzētas agrās šķirnes, un ogas šobrīd jau novāktas. Vidējā raža Latvijas klimatiskajos apstākļos ir aptuveni 4-5 tonnas ogu no hektāra, šogad gan bijis krietni mazāk.

“Ņemot vērā atrašanās vietu, pie mums pirmās zemenes nogatavojas 2-3 nedēļas vēlāk nekā poļiem, un tad kad mums ir pirmās zemenes, tad poļiem jau sezona rit pilnā sparā, tāpēc viņi tajā brīdī to cenu var nodrošināt daudz zemāku,” skaidroja Mareks Pazuha.

Par spīti augstākai cenai, pircējus vietējām zemenēm atrast varot. Tiesa, ne visi konkurenti rīkojas godīgi.

Zigurds Stanka savā saimniecībā zemenes audzē jau 15 gadus. Sākotnēji iestādītas krūmmellenes, bet pēc tam arī zemenes. Šogad iestādīts aptuveni pushektārs ogu. Saimnieks atzīst, ka ievērojami lielākus apjomus vietējā tirgū būtu grūti realizēt, grūti atrast arī strādniekus.

“Pirmkārt jau nav kas strādā, kas palīdz un, ja tev būs liela platība, tev ir vajadzīgi palīgi, kas strādā, un ar to ir liela, liela problēma, cilvēku ir daudz, bet kas strādā un kas grib strādāt...,” situāciju raksturoja Zigurds Stanka.

Nākamgad Zigurds plāno audzēt ne vairāk kā hektāru zemeņu, savukārt Mareks nolēmis lauka platību pat samazināt, tiesa, Holandē iegādājoties ražīgākus stādus. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti