Zemās naftas cenas raisa diskusijas par «zaļo enerģiju» Vācijā

Naftas cena šajā nedēļas nogalē sasniegusi zemāko līmeni kopš 2009.gada. Tas vairākām naftas importētājvalstīm, arī eirozonas lielākajai ekonomikai Vācijai, ļāvis samazināt tēriņus un cerēt uz lielāku izaugsmi jaunajā 2015.gadā. Tomēr vienlaikus tieši Vācijā lētā nafta raisījusi jaunas diskusijas par kopējo valsts enerģētikas politiku. 

Cik daudz eiro Vācijai būtu jātērē savu enerģētisko vajadzību nodrošināšanai - šis jautājums pašlaik guvis jaunu aktualitāti saistībā ar rekordzemo naftas cenu. Vēl pirms dažiem gadiem to prognozēja tikai retais un tad alternatīvā enerģija bija ne vien videi draudzīgs risinājums, bet lēmums, kurš agri vai vēlu tāpat būtu jāpieņem. Tagad situācija ir būtiski mainījusies.

Vācija kopš 2000.gada realizē ļoti ambiciozu plānu, sauktu par enerģētisko transformāciju. Tā mērķis ir pilnībā atbrīvoties no kodolenerģijas un samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju, faktiski kļūstot par pirmo patiesi zaļo lielvalsti no pasaules ekonomiskajiem smagsvariem, kas tradicionāli bijuši lielākie gaisa piesārņotāji.

Pašlaik valsts jau ceturto daļu no savas enerģijas nodrošina no atjaunojamiem avotiem.

Tomēr vienlaikus lēmums slēgt pilnīgi visus valsts kodolreaktorus līdz 2022.gadam palielinājis fosilo kurināmo īpatsvaru, kā arī sadārdzinājis un padarījis nestabilāku elektrības tīklu.

Gētes Universitātes ekonomikas profesors Bertrams Šēfolds, kurš savulaik bija padomnieks Vācijas Bundestāgam un federālo zemju parlamentiem enerģētikas jautājumos, uzsver - pēdējos gados šai politikai bijuši būtiski izaicinājumi un pašreizējais naftas cenu kritums, ja tas izrādīsies tiešām ilgstošs, ir lielākais no tiem.

„Deviņdesmitajos gados tika veiktas daudzas naftas cenas projekcijas, tostarp tādas, kas bija vēl daudz augstākas par nesenajām. Tādos apstākļos atjaunojamā enerģija tiktu ieviesta relatīvi vienkārši,” stāstīja Šēfolds.

„Taču pašreizējos apstākļos, kad naftas cena krīt, atjaunojamie resursi ir mazāk konkurētspējīgi un subsīdijām no valsts jābūt vēl augstākām, lai atjaunojamo resursu ieguvi padarītu ienesīgu. Tas rada gan lielu politisko, gan ekonomisko spiedienu uz esošo politiku,” atzina profesors.

Pašreizējo naftas cenas kritumu profesors Šēfolds skaidroja ar vairākiem faktoriem, galvenais no kuriem ir arvien lielākus apgriezienus uzņēmusī slānekļa naftas un gāzes industrija, kuru pašlaik lielākais naftas ieguvējs – Saūda Arābija kopā ar dažādiem alternatīviem resursiem uztver kā draudus savai enerģētikas tirgus daļai.

Saūda Arābijas ekonomika pašlaik var izturēt ļoti zemas naftas cenas, kas citu arvien lielāku popularitāti iegūstošo enerģijas avotu izmantotājus var nostādīt uz bankrota robežas. Vācijā, kur enerģijas tranformācija novedusi pie tā, ka par elektrību vācieši maksā par piecdesmit procentiem vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, subsīdiju programmu turpināšana līdz ar to kļūst par arvien politiski jutīgāku tēmu.

„Naftas cenas kritums ir izteikts drauds Vācijas enerģētikas politikai, turklāt tas ir vēl lielāks drauds vairāk uz tirgu orientētajai ASV enerģētikas politikai, kur slāneklis ir nākamā lielā lieta, jo ar slānekļa ieguvi amerikāņi cer atbrīvoties no savas atkarības no Tuvo Austrumu naftas. Ja naftas cena krītas pietiekami ātri, slānekļa ieguve vairs nebūs ienesīga, un tāpēc diezgan ticami ir tas, ka Saūda Arābija, kas ir lielākais naftas ražotājs ar lielākajām rezervēm,  mēģinās turēt naftas cenu pietiekami ilgi, lai nogalinātu šo jauno tirgu,” pieļāva Šēfolds. 

Tomēr nav pamata uzskatīt, ka Vācijā esošā resursu cenu realitāte un piedzīvotie sarežģījumi zaļas ekonomikas būvēšanā varētu pilnībā apturēt ceļu uz no dabai un cilvēkam kaitīgajiem izmešiem brīvas enerģijas ražošanas,  saka Frankfurtes Tirdzniecības, zinātnes sabiedrības prezidents Rīdigers fon Rozens.

Atšķirība no vairāk uz tirgus orientētās ASV ekonomikas, lielākā daļa Vācijas biznesa elites joprojām uzskata, ka subsīdijas alternatīvajai enerģijai, padarot to konkurētspējīgāku, ilgtermiņā tik un tā atmaksāsies tāpēc, ka tādi faktori kā gaisa piesārņojums, kas īpaši labi redzams Austrumāzijā, nevar tikt ignorēti mūžīgi.  

„Ņemot vērā visas mūsu inženiertehniskās zināšanas, mēs būtu muļķi, ja mēs neattīstītu šo virzienu, jo pasaulei tas ir nepieciešams. Ja runājam no Vācijas kā eksportētājvalsts pozīcijām, piemēram, Ķīnai alternatīvā enerģija ir kritiski nepieciešama. Tāpēc mēs varam būt pirmie šo tehnoloģiju eksportēšanā, un es domāju, ka mums pie tā ir jāstrādā,” uzsvēra fon Rozens.

Korekcijas nākotnē gan vēl var ieviest kopējā Vācijas ekonomikas attīstība – ja pastāvēs reālas bažas par ekonomisko recesiju, tas izvēli par labu dārgākai, bet zaļākai enerģijai var padarīt vēl grūtāku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt