Egons Garklāvs devis kokam pavisam citu vērtību, pirms 30 gadiem izveidojot guļbūvju ražotni, kas šobrīd ir viena no inovatīvākajām Latvijā. "Dores fabrikā" top visas "Dores" māju koka daļas – sākot no grīdas pamata dēļiem līdz pat jumta konstrukcijām. Produktivitāte ir augsta, cilvēku pašā ražošanas procesā nemaz daudz – tikai astoņi. Tas pateicoties automatizētam procesam, kas panākts ar savām vajadzībām izprojektētām un izgatavotām iekārtām.
"Tad, kad viss te Latvijā, visas iepriekšējās rūpniecības pabruka, vienīgais resurss, kas bija Latvijā pieejams un ko varētu eksportēt, tas bija koks un kaut kas no koka. Tā mēs pievērsāmies tai koku tēmai un sākām to attīstīt un pilnveidot, Latvijā sākotnēji saražojot iekārtas, ko mums pašiem vajadzēja priekš savas ražošanas. Pēc tam sākām ražot priekš citiem, un tā mēs te visi kopā paralēli attīstījāmies," stāstīja "Dores fabrikas" izveidotājs Egons Garklāvs.
Fabrika ir patentējusi inovatīvu guļbūvju konstrukcijas elementu – Dzeguļu stūra savienojumu, kas aiztur vēju, lietu un salu. Pateicoties tam "Dores" mājas atzinību guvušas arī ārpus Latvijas.
Egona Garklāva 11 mazbērni bijuši lielākais iedvesmas avots radīt ilgtspējīgu riteni, kas aug un pārveidojas līdz ar mazo braucēju – tā pirms trim gadiem tapa nu jau arī pasaulē zināmais astoņos veidos transformējamais "Leg&go" ritenītis. Par to "Zelta čiekura" balva arī uzņēmumam "Shaman Inventions", kurā saimnieko Egona dēls Atis Garklāvs.
"Tā sajūta ir forša un ir patīkami, ka arī vietējā mērogā mūs novērtē, jo starptautisku atzinību mums ir jau gana daudz, un ir jau pietiekami un dažreiz pat paliek neērti, cik tas ir daudz. Ir labi, ka ir arī vietējā atzinība, tas palīdz arī piesaistīt darbiniekus," klāstīja SIA "Shaman inventions" izpilddirektors Atis Garklāvs.
Nekļūdās tas, kurš neko dara, piebilda Egons Garklāvs, kurš jau īsteno savu nākamo ieceri – atjaunot vienu no Vidzemes vecākajām lauku sētām, dzīvojamo riju Amatas novada Melturos. Tajā plānots attīstīt prasmju centru apgūstot senos arodus.
Zemkopības ministrija (ZM) informēja, ka meža nozares izcilākie darbinieki godināti trešdien, 4. decembrī, vakarā kultūras pilī "Ziemeļblāzma", Rīgā. Gada balva "Zelta čiekurs" ir augstākā atzinība par sasniegumiem nozarē. Meža nozares gada balvas ieguvēji saņēma lielo "Zelta čiekuru", savukārt pārējiem laureātiem pasniegts mazais "Zelta čiekuriņš".
- Balvu "Zelta čiekurs" nominācijā "Par mūža ieguldījumu", kas tiek piešķirta par nozīmīgu mūža ieguldījumu nozares attīstībā, un Ministru kabineta Atzinības rakstu saņēma Andrejs Dreimanis no Jelgavas (balvu saņēma dēls Edgars Dreimanis), Jānis Iesalnieks no Kuldīgas novada, Egons Garklāvs no Amatas novada un Ignats Grugulis no Babītes.
- Nominācijā "Par inovatīvu uzņēmējdarbību" lielo balvu "Zelta čiekurs" saņēma konkursa laureāts SIA "Venta-1" no Ventspils novada, bet laureāts SIA "Shaman Inventions" no Cēsīm ieguva balvu "Zelta čiekuriņš".
- Nominācijas "Par ieguldījumu sabiedrības izglītošanā" laureāte, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa ir balvas "Zelta čiekurs" ieguvēja, bet balva "Zelta čiekuriņš" aizceļoja pie Jersikas pamatskolas skolotājas Annas Greidānes un Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes locekļa Māra Liopas.
- Nominācijas "Par ilgtspējīgu saimniekošanu" laureāts un balvas "Zelta čiekurs" ieguvējs ir Aivars Vanags no Viļakas novada, savukārt laureāti Staņislavs Salmanis no Limbažu novada un Ilga Sedliņa no Kuldīgas novada ieguvuši balvu "Zelta čiekuriņš".
