Latvijas Radio skaidroja, cik par siltumu daudzdzīvokļu namu iemītnieki maksā pirms un pēc ēkas siltināšanas un kādi faktori ietekmē rēķinu.
ĪSUMĀ
- Ēkā Viestura prospektā 83 pēc renovācijas apkures sezona gadā ir par mēnesi īsāka
- Rēķina apmēru ietekmē apkures tarifs, laika apstākļi un mājas lietošanas paradumi
- Energoauditors: Vidējais ietaupījums pēc ēkas siltināšanas ir 50% visām mājām
Ēkā Viestura prospektā 83 pēc renovācijas apkures sezona gadā ir par mēnesi īsāka
“Lūk, mums ir pateicība no Ekonomikas ministrijas, VARAM ministra Pūces, asociācijas un “Altum”,” Viestura prospekta 83 iedzīvotājs Gatis Kalniņš parādīja pateicības rakstu, kas novietots kāpņu telpā visiem nama iemītniekiem labi redzamā vietā.
“Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019. gadā. Pateicība mums, kuri šo sarežģīto projektu veica, kas bija pirmais projekts ''Rīgas namu pārvaldniekā'' un kas vainagojās ar tādu taustāmu rezultātu. Būvniecība bija 2018. gadā, un no 2019. gada sāka darboties siltināšanas rezultāti. Tā kā trīs ar pusi gadus mēs dzīvojam energoefektīvā ēkā,” pastāstīja Gatis Kalniņš.
Māja renovēta pilnībā – sākot ar jumtu un beidzot ar pamatiem. Gatis Kalniņš teica, ka renovācija devusi trīs galvenos ieguvumus.
“Ieguvām īsāku apkures sezonu. Varam vēlāk pieslēgties siltumtīkliem, jo māja ir nosiltināta un ilgāk uztur siltumu,”
skaidroja Kalniņš.
Brīdis, kad māja tiek pieslēgta apkurei, cieši saistīts ar klimata apstākļiem, taču iedzīvotāji lēšot – gadā par mēnesi apkures sezona ir īsāka.
“Divas nedēļas vēlāk rudenī pieslēdzamies, un pavasarī divas nedēļas ātrāk var atslēgties no apkures. Protams, siltums tiek labāk uzglabāts, līdz ar to teorētiski ir mazāks rēķins. Ieguvām to, ka dzīvokļos ir vienmērīgs klimats – 21, 22 grādi. Gan vasarā, gan ziemā,” norādīja Kalniņš.
Rēķina apmēru ietekmē apkures tarifs, laika apstākļi un mājas lietošanas paradumi
Gatis Kalniņš pastāstīja, ka līdz ar siltināšanu katrs dzīvoklis ieguva 50% siltuma ekonomiju. Rēķina apmēru ietekmē gan apkures tarifs, gan laika apstākļi, gan mājas lietošanas paradumi.
“Ja apkures tarifi nemainītos, tad mēs varētu teikt, ka siltuma naudas ieguvums būtu apmēram 50%. Bet tarifi pieaug. Es paskatījos, kādi bija tarifi, kad mēs sākām siltināt, tad bija 44 eiro par vienu megavatstundu. Pēdējais šī pavasara maksājums 74 eiro par tādu pašu siltuma apjomu. Pieaugums ir no 44 eiro uz 74 eiro par vienu megavatstundu. Tas nozīmē, ja mēs ieekonomējam no 74 eiro, tad tagad mēs reāli nemaksājam par 37, bet pirms tam mēs nemaksājām par 22 eiro. Tarifs ceļas, un naudas izteiksmē tas parādās. Jo lielāks tarifs, jo lielāks ieguvums? Jā, tā sanāk.
Ja mēs nebūtu siltinājuši, tad mēs maksātu drastiski vairāk,”
skaidroja Gatis Kalniņš.
Viņš stāsta, ka māja maksā arī mazāk par elektrību, jo apgaismojums koplietošanas telpās ir uz sensoriem, tāpat mājai ir 90% nekustamā īpašuma nodokļa atlaide gan par zemi, gan ēku. Vēl ekonomija rodas no kopējā mājas kapitāla uzkrājuma.
“Tas katram dzīvoklim rada 60 eiro ietaupījumu, līdz ar to mēs esam pa nullēm. Mājas siltināšana, vizuālais efekts rada 10–20 tūkstošu eiro pieaugumu nekustamā īpašuma cenā, kas arī netieši ir katra dzīvokļa īpašnieka ieguvums,” teica Gatis Kalniņš.
Energoauditors: Vidējais ietaupījums pēc ēkas siltināšanas visām mājām ir 50%
Pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis Krists Leiškalns uzskata – salīdzināt var tikai vienu un to pašu māju pirms un pēc siltināšanas, jo ir vairāki faktori, kas ietekmē šo māju kā vienību.
“Pirmkārt, kā šī ēka ir uzcelta, jo pat vienādos projektos atšķiras celšanas kvalitāte. Vienādas sērijas mājas var būtiski atšķirties jau celšanas stadijā. Nākamais būtiskais aspekts, kā ēkas uzturētas. Mēs runājam par ēkām, kurām ir 30, 40, 50 gadi. Visu laiku šīs ēkas ir uzturētas. Tas ir līdzīgi kā ar automašīnām. Ja mēs runājam par vecām automašīnām, tad to stāvoklis var būtiski atšķirties. No ārpuses tās ir vienādas, bet iekšā viena ir salīdzinoši labā stāvoklī, bet otra ne. Vēl viens būtisks aspekts ir, kāds ir mājas lietošanas paradums. Kādā veidā cilvēki vēdina telpas, kā vēdina koplietošanas telpas,” stāstīja Leiškalns.
Kārlis Reinfelds, energoauditors, SIA “Siltie nami” vadītājs teica, ka daudzdzīvokļu mājai Krīvu ielā 3 veikta pilna renovācija – nomainīti logi, siltināti pamati, fasāde un bēniņi, mainīts jumts.
“Vidējais ietaupījums pēc ēkas siltināšanas ir 50% visām mājām. Svārstīgums ir atkarībā no ēkas. Kāds ir sienu biezums, tehniskie risinājumi, kas ir diezgan līdzīgi. Jā pēc siltināšanas māja tiek pareizi ekspluatēta, tad var dabūt 50–60% ekonomiju apkurei. Ko nozīmē pareizi ekspluatēta? Tā ir nianse. Arī renovēta ēka ir pareizi jālieto. Jānoregulē pareizs siltums, lai māju nepārkarsē. Renovētai mājai vajag vismaz uz pusi mazāk enerģiju padot. Līdz ar to radiatoram nav jābūt karstam. Tā ir būtiska nianse, kuru bieži cilvēki nezina un pēc renovācijas domā, kāpēc ir vēss radiators.
Bet ir jāskatās nevis tas, cik silts ir radiators, bet kāda ir temperatūra istabā. Enerģija ir vajadzīga mazāka, veidojas ekonomija apkurē un mūsu rēķinā.
Ja tie ir 50–60%, tad mūsu rēķins samazinās uz pusi vai par 70% atsevišķos gadījumos,” skaidroja Kārlis Reinfelds.
Tāpat ir svarīgi pareizi māju vēdināt. Proti, nevis turēt atvērtu logu visu dienu, bet to darīt uz noteiktu laiku, piemēram, stundu. Katrā dzīvoklī arī jānoregulē radiators tā, lai istabas temperatūra būtu patīkama. Brīžos, kad dzīvoklī neviena nav, tad radiatora siltumu nedaudz samazina, lai telpa vēsāka. Rezultātā šīs visas nianses garantē mazāku rēķinu par siltumu.
