«Zaudētais siltums»: Latvijā daudzdzīvokļu ēku siltināšanā kūtri izmanto viedos materiālus un risinājumus

Latvijā daudzdzīvokļu ēku siltināšanā kūtri izmanto dažādus viedos materiālus, ko pasaules ražotāji piedāvā. Tāpat ir neliels skaits māju, uz kuru jumtiem gozējas, piemēram, siltumenerģijas kolektori un saules paneļi. Iemesls – iedzīvotāju maksātspēja.

«Zaudētais siltums»: Latvijā daudzdzīvokļu ēku siltināšanā kūtri izmanto viedos materiālus un risinājumus
00:00 / 07:13
Lejuplādēt

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošā pētniece Ruta Vanaga uzsvēra, ka tas, kā šobrīd Latvijā tiek siltinātas mājas, ir vakardiena, ir jāiet soli tālāk. Latvijas Radio skaidroja, ko vēl līdz ar ēkas siltināšanu ir lietderīgi izdarīt un kādi ir labie piemēri Latvijā.

ĪSUMĀ:

Siltuma "noķeršana" sienā un citi viedie risinājumi

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošā pētniece Ruta Vanaga Latvijas Radio izrādīja uz jumta novietotos foto elektriskos paneļus, kas ražo elektrību, un saules kolektorus, kurus kolēģi no citiem institūtiem testē. Savukārt Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta lolojums ir vieda fasādes sistēma, kas uzkrāj saules enerģiju, lai izmantotu to ēkas siltumapgādei. Sistēmas kodolā esošais fāžu pārejas materiāls uzkrāj enerģiju, kad saule apspīd fasādi, un atdod to iekštelpām, kad āra gaisa temperatūra krītas.

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošā pētniece Ruta Vanaga.

„Šeit tiek uztverta saules radiācija, un atbilstoši tam, ir vai nav pieejama saules radiācija un kādā intensitātē, elements atveras vai aizveras. Ja es uzlikšu roku šeit virsū un pagaidīšu kādu brīdi, tad sistēma domās, ka saules radiācija nav pieejama un aizvērsies ciet. Ir nepieciešams to enerģiju, kas ir uzkrājusies mājās sienās, krāt un nelaist ārā,” pastāstīja pētniece.

Būtībā tas nozīmē noķert siltumu mājās sienās un uzglabāt.

"Mēs primāri esam izvirzījuši mērķi samazināt apkures perioda garumu. Lai jau pavasarī varam enerģiju uztvert un uzkrāt. Savukārt rudenī mēģināt pēc iespējas ilgāk pārtikt no tā, kas ir pieejams apkārtējā vidē,” stāstīja Vanaga.

Ideālā variantā būtu atrast līdzsvaru – ko ir vērts ražot uz vietas un ko ir vērts atdot siltumapgādes tīklā un pēc tam no tā paņemt atpakaļ.

„Lai nodrošinātu pašpietiekamību, tad būtu nepieciešamas tvertnes. Būt pieticīgākiem enerģijas patēriņa ziņā. Vai cilvēks uz sava komforta rēķina ir gatavs, piemēram, dienās, kad saule nespīd, ēst termiski neapstrādātu ēdienu? 

Svarīgi ir jebkuru kilovatstundu samazināt. Nevis domāt, ka tagad es ražošu un tērēšu, cik vien gribēšu. Tas nav vēlamais virziens. Vēlamais virziens ir kļūt energo pieticīgākiem,” norādīja pētniece.

Vanaga sacīja, ka zinātnieku mērķis ir domāt par nākotnes risinājumiem, un visa veida tehnoloģijas, kas saistītas ar enerģijas uzglabāšanu, ir nākotne. Arī nozare nesnauž, un pasaules tirgū ir pieejami dažādi jauni, viedi materiāli ar uzlabotām īpašībām. Piemēram, saules foto elektriskie paneļi, dažādu formu un krāsu dakstiņi un šindeļi, kas ražo elektrību. Ekstravagantāks risinājums ir aļģu bioreaktors. Proti, aļģes augot izdala siltumu, un tas pēc tam tiek nodots ēkā.

„Renovācijām, man šķiet, ka mums ir pārāk vieglas prasības. Varētu ambiciozāk skatīties uz to lietu. Saprotot, ka tas ir uz nākamajiem 25 gadiem. Tas nav uz diviem vai trim gadiem," stāstīja pētniece. Tas projektu sadārdzinātu, bet, pēc viņas domām, jāatrod optimālā robeža.

Kādi ir viedo risinājumu piemēri Latvijā?

Lai gan Latvijā pagaidām nav daudz piemēru, kur līdz ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu iets soli tālāk, tomēr daži ir. Valmierā, Rīgas ielā 18, nama iemītnieki nolēma, ka uz savas mājas jumta vēlas uzlikt saules kolektoru, kas silda ūdeni. "Valmieras namsaimnieka" valdes loceklis Ilmārs Skādulis pastāstīja, ka sākotnēji bija cerība iegūt līdz 60% no nepieciešamās enerģijas ūdens uzsildīšanai.

„Jāsaka atklāti, ka rādītāji nav tik pozitīvi. Tomēr vidēji 44% pa šiem trim gadiem siltumenerģija ir samazinājusies.

Iemesls droši vien ir tas, ka ir nepieciešama lielāka tvertne, un iedzīvotāji domā, ka vajadzētu uzstādīt vēl vienu kopīgo tvertni. Karstajā laikā, kad ūdens tiek uzsildīts, tad nespēj tik daudz patērēt. Ja būtu lielāka akumulācijas tvertne, tad efektivitāte būtu ilgākā periodā. Protams, jārēķina, kādas tam būtu izmaksas un vai tas atmaksāsies,” stāstīja Skādulis.

Savukārt Liepājā 90 daudzdzīvokļu mājām izveidota horizontālā siltumapgādes sistēma, kas uzrāda daudz labākus rezultātus. „Tas nozīmē to, ka katram dzīvoklim ir savs siltuma skaitītājs. Ieguvumi ir tādi, ka katrs dzīvoklis ir pats sev siltumenerģijas saimnieks. Regulē siltumu pēc savas vajadzības. Liek vislabākos logus, jo var uzzināt, cik tad kaimiņš tērē tādā pašā dzīvoklī,  un uzdot sev jautājumu: kāpēc viņam mazāk nekā man?

 Otra lieta, kas ir būtiska – pazūd risks, ka apkuri varētu nepieslēgt, ja kāds no kaimiņiem nemaksā.

Jo teorētiski katrā dzīvoklī, kur nav samaksāts, apkuri var atslēgt. Man jāsaka, ka šādi gadījumi nav bijuši. Šajās mājās ievērojami uzlabojusies maksājumu disciplīna,” stāstīja  Liepājas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks nekustamo īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens.

Savukārt Jaunmārupē, Mazcenu alejā 15, nams siltināts pirms septiņiem gadiem. Pirms dažiem gadiem šis nams kļuva arī par pilotprojektu tam, kā iet soli tālāk par klasisko siltināšanu. Darbi veikti no pašvaldības naudas un Eiropas Savienības finansējuma.

„Uz jumta tika uzlikti siltumenerģijas kolektori, arī saules paneļi. Siltummezglā izvietota akumulācijas tvertne, un siltums ir pielikts pie mūsu recirkulācijas ūdens sistēmas. Uz to ūdens apjomu, cik rotē uz 18 dzīvokļiem, es jūtu ļoti minimālu izmaksu samazinājumu. Vai arī līdz ar šīs iekārtas uzlikšanu visi iedzīvotāji zina, ka karstā vasarā mēs varam patēriņu kompensēt un lieto vairāk nekā parasti,” komentēja nama iemītnieks Pāvels Burovcovs.

Līdz ar to gala rezultātā rēķins ir līdzīgs kā pirms siltumenerģijas kolektoru uzlikšanas. Pāvels arī atklāja, ka nama iedzīvotāji pilotprojektam piekrita, jo pašiem par to nebija jāmaksā. Bet tagad, redzot, kādi ir reālie ieguvumi, vīrietis ir nedaudz vīlies.

„Uz papīra viss izskatās smalki un cerīgi. Bet, ja es pārvāktos uz blakus māju un gribētu realizēt šādu projektu, tad es nebalsotu par,” sacīja Burovcovs.

Viņš sprieda – ja pašiem nama iedzīvotājiem par viedajām ierīcēm būtu jāmaksā, tad ieguldījumi atmaksātos pēc 10 gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt