«Zaudētais siltums»: Kā panākt daudzdzīvokļu mājas nosiltināšanu?

Patlaban daudzdzīvokļu namu siltināšanas atbalsta programmā netiek pieņemti jauni pieteikumi, bet jaunos projektus māju saimnieki varēs iesniegt rudenī. Ekonomikas ministrija sola, ka nosacījumi būtiski nemainīsies un atbalsta intensitāte būs ap 50% no projekta izmaksām. Taču iedzīvotājus aicina gatavoties laikus, jo tieši priekšdarbi, kas jāpadara pašiem mājas saimniekiem, parasti prasa visilgāko laiku – iespējams, vairākus gadus.

ĪSUMĀ:

Pirmais solis – svarīgs skaidrojums

Rīgā ar pagaidām nenosiltinātas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju un biedrības vadītāju Māri Jansonu Latvijas Radio tikās Hruščova laika ēkas pagalmā Raunas ielā, kur netrūkst arī citu līdzīgu balto ķieģeļu namu. Māris pastāstīja, ka pirms vairāk nekā trīs gadiem, kad vāca iedzīvotāju parakstus par mājas siltināšanu, pret to bijuši vien trīs īpašnieki. Pašlaik mājas siltināšanas projekta priekšdarbi ir pabeigti.

«Zaudētais siltums»: Kā panākt daudzdzīvokļu mājas nosiltināšanu?
00:00 / 11:48
Lejuplādēt

"Te ir 55 dzīvokļi. Es dzīvoju šeit piecus gadus. Kā es šeit ievācos, man uzreiz siltināšana likās svarīga, jo tieši tad arī parādījās iespēja – Eiropas fondu programma.

Man par lielu gandarījumu mēs arī uzreiz savācām pārliecinošu balsu vairākumu, lai sāktu energoauditu un projektu mājai," atcerējās Māris.

Viņš norādīja, ka ir jau projekts, ir uztaisīts arī iepirkums, tagad noritot pēdējā saskaņošana ar "Altum". "Ceram, ka šī mēneša beigās jau varēsim veikt to gala balsojumu – taisām vai ne. Mana iekšējā sajūta saka, ka būs pārliecinošs vairākums atkal, jo visi saprot, ka tas ir vēl aktuālāk nekā pirms trim gadiem un siltuma cenas ir sāpīgi augstas," domā mājas biedrības vadītājs.

Māris secinājis, ka katrā mājā, kur iedzīvotāji plāno tās siltināšanu, būtiskākais solis ir pirms balsojuma skaidri katram izstāstīt, kāpēc māju ir vērts siltināt un kādi ir ieguvumi katram dzīvokļa īpašniekam no tā. "Man šķiet, ka lielākajai daļai pat ne tik daudz kā CO2 samazinājums vai energoefektivitāte, bet vēl svarīgāk šķiet iespēja ar šādu projektu pie reizes saremontēt citas lietas, jo – mēs nomainīsim veco jumtu un visas nenomainītās caurules, kas knapi turas. Un tās būtu lielas izmaksas, ja to darītu bez "Altum" projekta atbalsta, tikai no sava uzkrājuma. Tas nozīmētu, ka mums to uzkrājumu tā vajadzētu palielināt, ka faktiski mēs maksātu vēl vairāk nekā par kredītu, kas nāks līdz ar renovāciju," stāstīja Jansons.

55 dzīvokļu nama Raunas ielā renovācijas izmaksas plānotas ap 800 tūkstošu eiro apmērā, pusi segs Eiropas fondu atbalsts, puse jāmaksā iedzīvotājiem, kam māja ņems kredītu un atmaksās to 15 gadus. Mājas biedrības vadītājs gan vērtē, ka rezultātā iedzīvotāju ieguldījums būs mazāks par 400 tūkstošiem eiro, jo ar siltuma ietaupījumu samazināsies apkures rēķini, turklāt katrā dzīvoklī siltuma patēriņu varēs regulēt pēc savām vajadzībām.

"Mums tā siltuma ietaupījuma daļa no tiem 400 tūkstošiem veidos vēl ap 25%. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji reāli no tiem kopējiem projekta 800 tūkstošiem samaksās 15 gadu laikā tikai 25%. Turklāt mēs jau nezinām, siltuma cena varbūt būs vēl lielāka. Tagad mūsu lielākais uztraukums ir, ka tad, ja mums kaut kas neiznāks, būs jātaisa jauns iepirkums, bet tās būvniecības izmaksas būs atkal vēl lielākas, jo ir inflācija. Otra lieta, kas iedzīvotājus baida – cik būs jāmaksā. Un cilvēkiem šķiet, ka tas ir viņu personiskais kredīts, bet šeit jau tās saistības tieši neuzņemas neviens dzīvokļa īpašnieks.

Ja viņš izdomā pārdot dzīvokli, tad to kredītmaksājumu pārņem nākamais īpašnieks. Tās saistības uzņemas tieši biedrība, kas apsaimnieko māju," skaidroja Jansons.

Otrs solis – kas projektēs?

Pēc skaidrojošā darba nākamais posms ir projektētāja piesaiste, kas mājai vispirms jāizdara par saviem līdzekļiem. Raunas ielas 36 mājas iedzīvotāji bija izveidojuši uzkrājumu, un projektēšana izmaksājusi ap 12 tūkstošiem eiro. Māris secināja, ka tieši projektēšanas darbi un saskaņojumi aizņem visvairāk laika – šai mājai aptuveni divus gadus, un vienu no iepirkumiem nācās izbeigt cenu kāpuma dēļ.

Runas ielas ēkas projekts

Māris Jansons uzsvēra – tas ir sarežģīts process, jo jāsaskaņo ar daudzām institūcijām: "Tā ir viena no niansēm, ko valsts uzstāj, ka jābūt visam ļoti detalizēti, lai pēc tam pēc iespējas mazāk risku, ka kaut kas aiziet greizi."

Projektēšana aizņēmusi aptuveni divus gadus, un pusotrs gads pagājis, ņemoties ar iepirkumiem, jo kovida dēļ viens iepirkums neesot iznācis. Bijušas problēmas ar piegādēm un materiālu cenām. "Visi būvnieki mums atteicās un pateica, ka par tādu cenu vairs nevar uztaisīt. Tāpēc mums viss sadārdzinājās procesā jau par 25%. Tagad ceram, ka otrā izveidotā iepirkuma cena mums saglabāsies. Tas tiešām ir risks, ka būvnieki pateiks, ka tagad ir vēl dārgāk. Tur tā lieta, ka šajos projektos summa ir zināma līdz centam – cik izmaksās būvnieks, projektētājs, autoruzraugs, būvuzraugs un kādi būs bankas procenti kredītam.

Taču inflācijas laikos tā summa nevar ilgstoši noturēties vienā līmenī," skaidroja Jansons.

Tāpēc mājas iedzīvotāji tagad esot iespringuši un gribot ātri nobalsot, noslēgt līgumu, lai būvnieki ķeras klāt. "Nu, es būtu priecīgāks, ja tā projektēšanas sadaļa notiku ātrāk, piemēram, pilsēta sadarbībā ar valsti uztaisītu, ka tas ir tāds process, kas aizņem tikai sešus mēnešus," atzina Māris.

Trešais solis – klupieni tagad

Lai noskaidrotu, kā līdz ar pieminēto celtniecības izmaksu sadārdzinājumu pašlaik virzās namu siltināšanas projekti, Latvijas Radio sazinājās arī ar ''Valkas namsaimnieka'' valdes locekli Ivo Meļķi, kurš ilgstoši īsteno arī energoefektivitātes projektus.

Viņš stāstīja: "Pilnībā mums ir nosiltinātas 19 mājas, vēl deviņas ies šajā plānošanas periodā. Un trīs mājām renovācijai vēl tūlīt jāsākas, jo ir noslēgti līgumi ar celtniekiem. Tad vēl ir sešas mājas, kuras gatavojam uz nākamo periodu, kur vēl nezinām noteikumus, bet aptuveni nojaušam."

''Valkas namsaimnieka'' pārraudzībā ir 45 lielākas daudzdzīvokļu mājas, no kurām kopumā 85% cer nosiltināt. Liela daļa paveikta vai ir procesā, taču šobrīd izaicinājums ir cenu kāpums.

"Vai tas izdosies – tagad ir grūti teikt, jo mums iepriekšējās mājās parasti ņēma kredītu uz 15 gadiem, un tad šis maksājums iedzīvotājiem bija aptuveni no eiro līdz 1,40 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Tagad pēdējai mājai, par kuru iedzīvotāji nobalsoja, jau šie maksājumi ir 1,90 eiro par kvadrātmetru," atzina Meļķis.

Runājot par labāko formulu, kā daudzdzīvokļu nama siltināšanas projektu novest līdz reāliem celtniecības darbiem, viņš secinājis, ka bez maksātspējas problēmām bieži projektu kavē tā saucamais cilvēkfaktors.

"Mūsu gadījumā mazā pilsētā ir jāiekustina cilvēki.

Sākumā arī tas viegli nenāca un bija mājas, kur notiek trīs četras sapulces. Un vēl pēc sapulcēm pusi dienas darbojies, lai atsevišķiem cilvēkiem ar skaitļiem un cipariem pierādītu ieguvumus. Nu, ir jārunā ar cilvēkiem vienkārši, citas formulas te nav," sacīja Meļķis.

Ja ir vēlme renovēt – laiks sākt

Patlaban daudzdzīvokļu namu siltināšanas atbalsta programma nav atvērta jaunu pieteikumu iesniegšanai, taču "Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece norādīja, ka tieši pašlaik ir īstais brīdis iedzīvotājiem aktīvi organizēt kopsapulces un plānot māju siltināšanu, kas bieži prasa daudzus mēnešus vai pat pāris gadus. Pirmais solis ir vismaz 51% iedzīvotāju vienoties par projektu un par to, kādu renovāciju vēlas.

"Tajā pašā sanāksmē iedzīvotāji var vienoties par to mājas pārstāvi, kas nākotnes projekta sagatavošanā piedalīsies sarunās ar būvniekiem un citām iesaistītajām pusēm. Tā pilnvarotā persona var būt gan dzīvokļu biedrības valdes loceklis vai esošais nama apsaimniekotājs. Tas, ko vēl var darīt, ir vienoties par energoauditu mājai – kad atbrauc energoauditors un novērtē, kur visvairāk siltums aiziet gaisā. Pēdējais solis sagatavošanās posmā ir potenciāli aptaujāt būvniekus uz šī audita pamata un izrunāt, cik šo pasākumu īstenošana varētu izmaksāt jeb uzmest tāmi," realizācijas soļus skaidroja Vērzemniece.

"Altum" pārstāve atzina, ka arī nākamie soļi – projektēšana, sarunas ar banku, būvnieka atrašana un pati celtniecība – var būt laikietilpīga un mājas siltināšanas projektos līdz pabeigtam rezultātam jārēķinās ar vismaz diviem gadiem. Viņa norādīja, ka tehniskā dokumentācija un energoaudits patiešām jāsagatavo pašiem iedzīvotājiem. Tiesa, atsevišķas pašvaldības arī piedāvā atbalstu. Taču par to jāinteresējas mājas īpašniekiem.

Vērzemniece norādīja, ka parasti nekas neizdodas tām mājām, kas aizkavējas ilgstoši kādā no projekta sagatavošanās posmiem, bet, ja projekts sāk savu realizāciju, tad ļoti būtiski esot pieturēties pie plānotā.

"Protams, ka būvniecības cenu kāpums šobrīd ir izaicinājums, jo būvniekam ir grūti piefiksēt uz ilgstošu laiku plānoto darbu cenu. Līdz ar to ļoti būtiski ir ātri tikt no tā brīža, kad izvēlas būvnieku, līdz tam, kad tiek uzsākta celtniecība. Taču jau šobrīd māju iedzīvotājiem, lemjot par renovāciju, nākotnē būtu jāieplāno rezerve," norādīja "Altum" pārstāve. Ja būvniecības cenu kāpums ir jau projekta īstenošanas laikā, tad esot jānāk pie "Altum".

"Būvniekam un mājas pilnvarotajai personai kopīgi ir jāsaprot, ka varbūt kaut ko var darīt citādāk, vai kādus darbus izslēgt.

Vai arī ir otrs gadījums – ja nav ko mainīt esošajā projektā, tad jāatceras, ka visos ES atbalsta projektos visas papildu izmaksas tiek segtas no iedzīvotāju puses," atgādina Vērzemniece.

Nākamā projekta kārta - rudenī

Iespēja iesniegt jaunus projektus atbalsta programmā būs rudenī. Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs pastāstīja: "Tagad mums atkal ir vairāk finansējuma no jaunā plānošanas perioda, un pēc pāris mēnešiem varēs pieteikties projektiem. Radikālu atšķirību nebūs, un pēc būtības tā būs esošās programmas turpinājums. Tur būs tikai dažas nianses, mainoties plānošanas periodiem, – vairāk tiks pievērsta uzmanība arī vides jautājumiem, bet kopumā būtisku izmaiņu nosacījumos nebūs."

Gaidāmajā daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmā kopumā būs pieejami vairāk nekā 220 miljoni eiro, ar ko pietiks vairākiem gadiem, lēsa ministrijā. Atbalsta intensitāte līdzīgi kā iepriekš būs 49% no projektu kopējām izmaksām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt