Pērn valsts atbalstu ēku siltināšanai un renovācijai līdz 6000 eiro apmērā varēja izmantot arī privātmāju īpašnieki. Kopējais finansējums bija atvēlēts vairāk nekā miljons eiro, ar "Altum" noslēgti 200 līgumi par ēku siltināšanas projektiem, no kuriem ceturtā daļa pabeigti un jau šajā sezonā īpašnieki dzīvo nosiltinātās mājās.
Viņu vidū arī Siguldas iedzīvotāja Baiba Blāķe.
Viņa pastāstīja: "Es šeit dzīvoju relatīvi nesen. Māju nopirku pirms 5 gadiem. Esmu pārcēlusies no Rīgas uz Siguldu. Pārceļoties man jau 2017. gadā, es zināju, ka vājākais punkts ir sienas, un skaidrs, ka šī māja būvēta 90. gados ar tā laika materiāliem un tehnoloģijām. Mēs skaidri zinājām, ka māja ir liela un ir savi siltuma zudumi."
Privātmājas īpašniece pastāstīja, ka sākotnēji "Altum" granta apmērs vienai mājai licies neliels, taču pēc speciālista novērtējuma arī veicamo darbu nebija daudz un Baibai ar projekta atbalstu izdevās savas investīcijas segt teju pilnā apmērā.
"Šis energoefektivitātes speciālists man ieteica arī tālākos veicamos soļus – ielikt rekuperatorus katrā stāvā, kas regulē gaisa apmaiņu telpā. Tāpat ieteica jumta siltināšanu un sienu siltināšanu, ko veica ar īpašu metodi – izurba caurumus sienas šuvēs un iepildīja speciālu materiālu. Es jau biju domājusi, ka būs jāsiltina ar visas fasādes atjaunošanu un tad nevarētu iekļauties tajos piecos tūkstošos eiro," viņa pastāstīja.
Siltumenerģijas patēriņš pirms siltināšanas pērn janvārī Baibas privātmājā bijis 511 kubi, bet šogad janvārī – 418 kubi un februārī 331 kubs.
Mājas saimniece sacīja, ka izmaksas samazinājās par 30%, vienlaikus šajā sezonā gan tomēr klāt nācis arī kopējais energoresursu sadārdzinājums.
Saimniece secinājusi, ka, iespējams, daļu privātmāju īpašnieku no atbalsta izmantošanas attur aizspriedumi par sarežģītu procesu, piesakoties kādam valsts atbalstam.
Viņa pieteikumu uzrakstīja pērn maijā un projektu īstenoja līdz novembrim.
Viņa norādīja: "Lai varētu atbalstu saņemt atpakaļ, es gan nevarēju ieguldīt pati savu naudu sākotnēji, bet man obligāti bija jāaizņemas no bankas to naudu un jāuzrāda līgums. Es varēju uz šādu nelielu summu paņemt tikai patēriņa kredītu, kam ir diezgan augsta procentu likme, bet man tas sanāca veiksmīgi, jo es to pamatsummu ar procentiem nomaksāju tikai vienu mēnesi un pēc tam es visu to aizņēmumu atgriezu bankai. Arī būvniekus informēju, ka man tos darbus nepieciešams veikt maksimāli īsos termiņos, jo neesmu ieinteresēta bankai maksāt procentus."
Arī valmieriete Linda Apine programmas ietvaros savā privātmājā uzstādīja rekuperācijas iekārtu un veica sienu siltināšanu. Tāpat ģimene no saviem līdzekļiem veica vēl papildu darbus. Viņa sacīja, ka ar ģimeni visus brīvos līdzekļus vienmēr iegulda savā privātmājā un plāno šovasar uzstādīt arī saules paneļus.
Linda norādīja, ka pēc energoefektivitātes uzlabošanas darbiem sezonā izdodas ietaupīt trīs tonnas apkures granulu.
"Ja mēs iepriekš vidēji sezonā pirkām 12-13 tonnas granulu, tad šajā sezonā patērēsim ap deviņām tonnām. Tas ir diezgan liels ieguvums, tieši nosiltinot māju, bet mēs arī paši vēl pielikām klāt un visai mājai radiatoriem uzlikām "gudrās termogalvas", kuras var regulēt no jebkuras vietas telefonā. Tāpat pēc projekta sapratām, ko vēl varam uzlabot."
Latvijas Radio: Tās jums tad ir arī papildu izmaksas, bet kāpēc jūs turpināt ieguldīt? Vai redzat ieguvumus ilgtermiņā?
Saimniece: Jā, jo redzam, ka cenas visam kopumā ceļas un tas ietaupījums, kas ir šogad, nākamgad jau var būt vēl lielāks.
Privātmāju renovācija rit raitāk
Latvijā ir ap 300 tūkstoši privātmāju, un Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs vērtēja, ka atšķirībā no daudzdzīvokļu namiem ar privātmāju renovāciju situācija ir labāka, jo saimnieki to dara regulāri arī bez atbalsta programmas, turklāt nav jāvienojas ar citiem saimniekiem.
Viņš sacīja: "Ja daudzdzīvokļu mājā renovācija ir reizi 30 gados, tad privātmāju saimnieki paskatās, kādu jaunu jumtu vajadzētu, kādus labākus logus nomainīt, un līdz ar to tas ir tāds nepārtraukts process. Privātmājām uzraudzību no pašvaldību puses lielākoties neveic, bet ekspertu līmenī mēs varam novērtēt, ka tur stāvoklis ir labāks nekā daudzdzīvokļu māju siltināšanā. Es teiktu, ka no privātmājām Latvijā kādus 50% vajadzētu vēl renovēt, bet daudzdzīvokļu namu jomā tie ir 70%."
Šogad privātmāju siltināšanai valdība piešķīrusi papildu finansējumu 2,7 miljonu eiro apmērā un atbalstu plānots piešķirt ap 600 mājām.
Iepriekš privātmāju siltināšanas grantu programmā bija noteikts, ka uz atbalstu nevar pretendēt atsevišķās teritorijās Rīgā un Rīgas reģionā. Tāpat atbalstu varēja saņemt tieši daudzbērnu ģimenes. Savukārt jauno grantu programmu "Altum" plāno atvērt aprīļa beigās un šoreiz var pieteikt māju jebkurā vietā Latvijā un jābūt vismaz vienam bērnam apgādībā.
