"Skumīgākais – ja nav, ar ko aizvietot recepšu medikamentus"
Pēdējā laikā aptiekās – rindas, bet farmaceitiem ierastos vai ārsta izrakstītos medikamentus nereti nākas aizvietot ar citiem, jo vajadzīgo zāļu vairs nav.
"Euroaptiekas" farmaceite Sandra Balode stāstīja: "Skumīgākais tas, ja nav recepšu medikamentus, ar ko aizvietot, tad gan ir... nu tā. Tad ir jāmeklē varianti. Ja ir, ko meklēt."
Par zāļu trūkumu liecina arī Latvijas Zāļu reģistra dati – trūkst, piemēram, noteiktu plaši lietotu antibiotiku un temperatūru pazeminošu līdzekļu. Zāļu valsts aģentūra informējusi, ka ir brīži, kad pieprasījums pārsniedz piegāžu apjomu.
Zāļu valsts aģentūra aicina iespējamo medikamentu trūkumu izrunāt ar ārstu, lai rastu alternatīvu zaļu iegādei. Tāpat cilvēki tiek aicināti neiegādāties bez vajadzības medikamentus un atcerēties, ka antibiotikas neārstē vīrusu saslimšanas.
Tiek ziņots, ka sarežģītāk kļūst aptiekās atrast dažādus bērniem paredzētos pretdrudža medikamentus un arī antibiotikas mazajiem pacientiem.
Problēma pastāvot jau gadiem
Savukārt Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens norādīja – šī problēma pastāv jau vairākus gadus: "Gadu no gada ir kaut kādas zāļu grupas, kuru periodiski mēdz nebūt. Skaidrojumi var būt visdažādākie, sākot no tā, ka ražotājiem rūpnīca ir remontā vai arī nav saplānots, nav laikus atvestas izejvielas."
Izejvielu deficīts veidojas dažādu iemeslu dēļ – to veicinājusi gan kovida pandēmija, gan karš Ukrainā, gan sankcijas pret Krieviju.
Šo un citu faktoru ietekmē gan izjukuši agrākie izejvielu piegādes ceļi, gan trūkst, piemēram, papīra zāļu iepakošanai. Tas ietekmē arī farmaceitiskos uzņēmumus Latvijā, atzina Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics.
"Ja mēs runājam tieši par mūsu vietējiem ražotājiem – es runāju arī ar Olaini, un "Grindeksā" – mums varbūt tā problēma nav tik liela, Latvijā mēs lieltirgotavas esam apgādājuši ar zālēm, bet mēs aizņemam tikai ap 4% no zāļu tirgus, tas jāņem vērā. Mēs neesam tādi milzīgi, ka varam piegādāt pilnībā visu, kas mūsu patērētājiem nepieciešams. Mums nav tik milzīgas tās problēmas, bet arī atzīmējam, ka piegādes laiks atsevišķām izejvielām pagarinās un dažkārt arī stipri pagarinās," skaidroja Jurševics.
Lielu daļu medikamentu ražo ārpus Eiropas
Liela daļa problēmu saistītas ar to, ka izejvielu ražošanu daudzi Eiropas farmaceitiskie uzņēmumi pārcēluši uz Ķīnu un Indiju, kur tas izmaksā lētāk. Lai mazinātu zāļu deficītu, Eiropas Parlaments jau pirms pāris gadiem pat mudinājis atsākt ražot zāļu sastāvdaļas tepat Eiropā, tomēr Jurševics par to izsakās skeptiski.
Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs norādīja: "Tuvākajā laikā mēs varētu lielu daļu pārņemt no Ķīnas un Indijas un izejvielas ražot uz vietas, tas ir ļoti, ļoti... Tur ir daudz faktoru, pirmkārt, vides faktori, un cik tad tas neizmaksās mums, cik tās izejvielas būs konkurētspējīgas."
Nozares pārstāvji minējuši, ka konkrētu zāļu trūkums pašlaik asāk izjūtams, jo slimo daudz bērnu, un uz bērnu problēmām sabiedrība reaģē jutīgāk.
Taču deficīts parasti esot īslaicīgs, mierināja Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.
"Tiešām var būt, ka jūsu iemīļotais medikaments kādu brīdi kādā konkrētā aptiekā nav [nopērkams], bet pēc īsa brīža tas parādās. Tāpēc īpašas vajadzības nav [iepirkt krājumus], un vispār nekad neiesakām iepirkt medikamentus ļoti ilgi uz priekšu, drīzāk iesakām sekot norādījumiem, kādi no valsts puses nāk," norādīja Jučkoviča.
Eiropas Parlamenta informācija liecina, ka saspīlējums zāļu apgādē pastāv jau vismaz 25 gadus; aprēķināts, ka no 2000. līdz 2018. gadam medikamentu deficīts Eiropas Savienībā palielinājies 20 reižu.
