EK noteiktās zaļināšanas prasības cita starpā paredz, ka vismaz 5% no katras zemnieku saimniecības aramzemes ir ekoloģiskas nozīmes platība. Tās var būt papuves, ainavas elementi, laukmalas vai buferjoslas gar upēm. Ekoloģiskās nozīmes platībās drīkst audzēt arī proteīnaugus, piemēram lopbarības pākšaugus, bet tur aizliegts lietot pesticīdus.
Sākoties Covid-19 krīzei, radās bažas par lopbarības importa problēmām. Tas tad arī kļuva par pamatu prasīt atļauju brīvāk izmantot šīs platības.
"Saņemot atļauju lietot augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus, mēs iegūstam lielāku ražu un līdz ar to – arī lielāku pašnodrošinājumu. Tādēļ arī bija šāds piedāvājums no lauksaimniekiem," stāstīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Pret zaļināšanas prasību mazināšanu asi iebilda gan Latvijas Dabas fonds, gan bioloģiskie lauksaimnieki.
"Tas satraukums tāpēc, ka tās prasības attiecībā uz vidi jau tagad ir tik ļoti, ļoti minimālas lauksaimniecībā, ka nav kur vēl vairāk atkāpties un samazināt prasības. Tas ir raisījis bažas mūsos kā bioloģiskajos lauksaimniekos. Mēs uzskatām, ka jāsamazina pesticīdu lietojums un jāsaimnieko videi draudzīgāk," teica Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis.
ZM uzsvēra, ka doma par pesticīdu lietošanas atvieglojumiem esot izteikta kādā diskusijā ar EK, bet tā neesot ne Latvijas oficiālā pozīcija, ne prasība.
"Es to nesauktu par iniciatīvu. Tā bija atbilde uz EK jautājumu, kā mēs saredzam produktivitātes kāpumu pēc Covid-19 krīzes. Mēs norādījām, ka mūsu apstākļiem šis būtu vienīgais diskusiju jautājums, par ko varētu diskutēt," norādīja ZM pārstāvis Jānis Eglīts.
Arī "Zemnieku saeimas" pārstāvji atzina – situācija ar lopbarības importu esot normalizējusies, tādēļ konvencionālie lauksaimnieki vairs neuzstāj uz pesticīdu lietošanu ekoloģiskās nozīmes platībās.
