“Zaļās karotītes” zīmols uz produktiem veikalu plauktos rodams jau 15 gadus. 2013.gadā noslēgts līgums ar ministriju par “Zaļās karotītes” kā nacionālas kvalitātes zīmes attīstību un divu gadu laikā pārtikas produktiem piešķirto karotīšu skaits dubultojies.
Tas piešķirts 96 uzņēmumu 336 produktiem, kuru sastāvā ir tikai izejvielas no Latvijas. “Bordo karotīti” kopš 2014.gada saņēmuši 32 uzņēmumi par 200 produktiem, kuru sastāvā ir ievestās izejvielas, bet pats produkts ražots Latvijā.
Rīgas ielās uzrunāto iedzīvotāju viedokļi gan ir atšķirīgi par šādu kvalitātes zīmi. “Nē, es pievēršu uzmanību cenai. Man kā pensionāram lielāku lomu spēlē cena, nevis zaļa vai kā,” saka Vitolds. Arī Pēteris tādu nav pamanījis.
Vērīgākas gan bijušas dāmas.”Pārsvarā meklēju “Zaļās karotītes”, “Bordo” neesmu ievērojusi,” stāsta Anda. “Par zaļo zinu, ka tā ir vietējā. Ja ir iespēja, izvēlos,” saka Vita.
Nav noslēpums, ka “Zaļās karotītes” darbība vairākus gadus bija apstājusies – uzņēmējiem nebija intereses šo zīmolu iegūt, jo viņi savā biznesā neredzēja tam priekšrocības. Savukārt pircēji lielāku uzmanību pievērsa tikpat zaļām uzlīmēm “Ražots Latvijā” vai “Bez e vielām”.
Lai atbalstītu un veiksmīgāk reklamētu “Zaļo un Bordo karotīti”, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ar Zemkopības ministriju noslēdza jaunu licences līgumu par to tālāku attīstību. “Tas bija mūsu virsmērķis – lai mūsu vietējais ražotājs netiktu pabīdīts nost valsts un pašmāju iepirkumos,” saka LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Ja uzņēmums atbilst visiem kritērijiem, karotītes zīmolu iegūt neesot grūti. “Nepiešķir uz mūžu, pārbaudes notiek regulāri. Pircējs var būt pārliecināts, ka produkts ir bez sintētiskām krāsvielām, bez ĢMO,” stāsta Šure.
Izstrādāt zīmola kritērijus, kas būtu piemēroti sabiedriskajai ēdināšanai plānots šogad, lai nākamgad tos jau varētu ieviest. “Mūsu klients kļūst prasīgāks, prasa izmantot vietējos produktus. Šis būtu lielisks veids, kā iedzīvotāji zinātu, ka ar attiecīgo zīmi ēdienā izmantoti tikai vietējie produkti,” skaidro Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste.
“Tādējādi mēs parakstām turpinājumu šim līgumam un nedomājam apstāties. Mūsu nākamais solis, rūpējoties par sabiedrības veselību, ir izstrādāt līdzīgus kvalitātes kritērijus sabiedriskajā ēdināšanas sektorā, jo liela interese ir no viņiem. Tādējādi mēs vietējo produkciju ar paaugstinātu kvalitāti vairāk varēsim izmantot mūsu sabiedriskajā ēdināšanā,” par nākotnes plāniem saka Šure.
Latvijas uzņēmēju vēlme iegūt kvalitātes zīmes “Zaļā karotīte” un “Bordo karotīte” pieaugot, kas skaidrojams ar uzņēmēju vēlmi paplašināt biznesu, kam palīdz šo zīmju izvietošana uz produkcijas iepakojumiem.
