Sadaļas Sadaļas

Rīta Panorāma

Intervija ar Ojāru Rubeni

Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Māri Balodi

Zaļais iepirkums kļūst arvien populārāks

«Zaļais iepirkums» Latvijā kļūst arvien populārāks

Eiropas Savienības (ES) un Krievijas abpusējās sankcijas likušas Latvijas ierēdņiem un politiķiem kļūt radošākiem un domāt, kā ar valsts un pašvaldību iepirkumiem atbalstīt vietējos ražotājus. Viens no risinājumiem ir „zaļais iepirkums”,  kas kļūst aizvien populārāks, lai gan to īpatsvars joprojām ir neliels.

Lai gan „zaļā iepirkuma” sistēma Latvijā darbojas jau sen un citas Eiropas Savienības dalībvalstis ar šāda veida iepirkumiem nekautrējas savā valstī atbalstīt vietējos ražotājus, Latvijas pašvaldības un valsts iestādes tikai pēc Ukrainas un Krievijas konflikta ir sapratušas, ka arī Latvijā tā ir iespējams veicināt savas produkcijas noietu.

Biedrības „Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga stāsta, ka jau vairāk nekā desmit gadus valdība runā par to, ka ir jāattīsta „zaļais iepirkums”, šī ideja nāk no Eiropas Savienības.

„Ir notikuši daudzi semināri un apmācības, bet, ja skatās uz cipariem, tad joprojām ir tikai kādi 3% no kopējiem iepirkumiem, ko mēs varam uzskatīt par „zaļu iepirkumu”, tā kā attīstība notiek ļoti lēni,” atzīst Brizga.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) skaidro, ka šogad „zaļā iepirkuma” rādītāji sākuši uzlaboties. Līdz oktobra beigām Ministru kabinets plāno pieņemt jaunus noteikumus, kas liktu valsts un pašvaldības iestādēm izmantot „zaļā iepirkuma” prasības pārtikas produktu iegādei, lai gan būtībā tas iespējams jau šobrīd.

„Publisko iepirkumu likums to atļauj, un arī ES direktīvas nosacīti saka, kādā veidā un kādus kritērijus var iekļaut šajā publiskajā iepirkumā. Tas, kas ir šķērslis, vismaz pēc ministrijas novērojumiem ir, ka cilvēkiem, kuri iepirkumu veic praksē, šķiet pārāk sarežģīti definēt īpašas prasības, kas ir videi draudzīgs produkts, un ir bail no dažādām pārsūdzībām, jo publiskie iepirkumi bieži vien tiek apstrīdēti,” skaidroja VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

„Zaļais iepirkums” darbojas pavisam vienkārši, piemēram, skola, iepērkot produktus savai ēdnīcai, nosaka, no cik kilometru liela attāluma atļauts piegādāt, piemēram, tomātus. Ja attālums nebūs liels, tad tas tiks uzskatīts par „zaļu iepirkumu”, jo tiks tērēts mazāk degvielas. Vienlaikus tiks atbalstīti vietējie audzētāji, nevis, piemēram, produkcija no Polijas.

„Videi draudzīgs iepirkums ne vienmēr nozīmē iepirkt vietējās preces. Pārtikas un ēdināšanas jomā - jā, šī vienādības zīme ir teju liekama, bet citu preču grupās, ja mēs, piemēram, skatāmies uz papīru, tad Latvijā šobrīd to īsti neražo. Ja mēs gribam iepirkt videi draudzīgu papīru, tad tas varētu nebūt Latvijā ražots. Tā nav gluži vienādības zīme – Latvijā ražots un videi draudzīgs,” skaidroja Ozola.

Publisko iepirkumu elektroniskā sistēma liecina, ka šogad situācija ar "zaļo iepirkumu" Latvijā patiesi sāk uzlaboties. Šobrīd aptuveni 15% no visiem iepirkumiem vērtējami kā zaļi. Eiropas Savienības vidējais rādītājs tuvojas 30%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt