Lai gan gada vidū tikai trešā daļa iedzīvotāju atbalstīja eiro ieviešanu, jau 2014.gada 1.janvārī Latvija būs eirozonā un latu kā maksāšanas līdzekli nomainīs eiro. Valdība, Saeima, Valsts prezidents, Latvijas Banka un vairāki eiroparlamentārieši no Latvijas pārliecināti, ka tā visiem būs labāk.
Bankas Citadele padomes locekle un sabiedriskās komisijas locekle Baiba Rubesa uzsver, ka eiro nebūs burvju nūjiņa: „Man nav šaubu par to, ka tas atbalstīs Latvijas ekonomisko izaugsmi. Ne jau sitienā, bet katrā ziņā – pakāpeniski. Priekšstats, ka ar burvju zizlīti eiro pēkšņi ieviesīs bagātību Latvijā, manuprāt, ir drusku maldīgs, bet piederība eirozonai – vieglāk kustēties, mazāk maksāt mainīt naudu no latiem uz citām valūtām."
Arī dzejniece Liāna Langa uz valūtas maiņu raugās optimistiski: „Man lats bija ļoti mīļš, jo tā dizainu veidoja Latvijas izcilākiem mākslinieki un tie ir estētiski. Man patika. Bet es esmu eirooptimiste. Domāju - ļoti labi, ka Latvija, kuras orientācijai noteikti jābūt rietumu virzienā, nevis austrumu virzienā... tas nāk par labu arī tādā ziņā. Zinu, ka tie uzņēmumi, kas nodarbojas ar savu produktu eksportu, viņi jau sen operē eirozonā."
„Es piedzīvotāju to, kā nomainīja Vācijā stipro marku. Un bija tikpat pesimistiski. Teju neviena valsts nav bijusi sajūsmā par to, ka pēkšņi savu valūtu nomaina," saka Rubesa.
Rubess prognozē, ka cenas pārmērīgi necelsies: „Ļoti grūti nofiksēt, kur tās patiešām ir negodīgais eiroieviesējs."
Vairāk nekā līdz šim, tomēr mazāk par citiem
Rudenī Eiropas Parlaments apstiprināja Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku turpmākajiem septiņiem gadiem. Naudas lauksaimnieku atbalstam kopumā būs mazāk, taču Latvija saņems aptuveni uz pusi vairāk nekā līdz šim: septiņos gados 2,7 miljardus eiro.
Lai gan tika rīkoti mītiņi un protesta akcijas pašu mājās un Briselē, tā arī Blatijas valstu zemnieki palika ar vieniem no zemākajiem platībmaksājumiem dalībvalstu vidū.
Jaunai naudas dalīšanas kārtībai nāks līdzi arī jaunas birokrātiskas formas, jo parādījusies jauna prasība – vairāk atbalstīt ražojošos zemniekus un ierobežot tā sauktos dīvānzemniekus. Kā to izdarīt, atstāts katras dalībvalsts ziņā. Bet skaidrs, ka zemniekiem nāksies pierādīt, ka viņi patiesi ražo.
Nākamais gads ir pārejas gads, kad Latvijas zemnieki par hektāru saņem vēl 60 latus, taču Eiropas Savienība atļāvusi valstij šo summu palielināt, lai tuvinātos ES vidējam līmenim.
„Kad Latvija iestājās ES, tad viens no apstrīdētākajiem jautājumiem bija tieši par lauksaimniecības maksājumiem. Es zinu, cik ļoti bija uztraukums austrumbloka un austrumbloka valstīs, īpaši Francijā un Vācijā, kam ir milzīgas aizsargātas subsīdijas saviem lauksaimniekiem, un kādā veidā to pārdalīs uz Austrumeiropu. Cik saprotu, labās ziņas tajās sliktajās ziņās ir tās, ka lauksaimnieki tomēr saņems vairāk nekā līdz šim. Varbūt ne tik daudz, cik viņi bija cerējuši. Un tie nav tikai Latvijas lauksaimnieki, tas ir austrumbloks," saka Rubesa.
Savukārt Liāna Langa vērš uzmanību uz to, ka dalībvalstīm var būt savs viedoklis par ES direktīvām: „Bez šaubām, mums ar kritisku prātu ir jāraugās gan uz Eiropu, gan pašiem uz sevi. Un te ir jautājums, vai tā tiešām ir Eiropas Savienības ļaunprātība konkrēti pret Latviju, vai tā ir mūsu ierēdņu nekritiskā attieksme pret dažādiem Eiropas ierosinājumiem, likumiem un kalpošana burtam gluži kā Padomju savienības laikos. Man liekas, jebkuras Eiropas direktīvas jebkura valsts ar pašcieņu var izvērtēt, komunicēt savu viedokli, un es uzskatu, ka tas arī mums ir jādara."
Metālmurgā lielākie cietēji - strādnieki
Šis gads nebija labvēlīgs Liepājas un visas Latvijas lielākajam uzņēmumam „Liepājas Metalurgs" - ar aptuveni 130 miljoni latu lielu parādu nu tas atrodas uz bankrota sliekšņa. Lielākie cietēji šajā metālmurgā izrādījušies strādnieki. Pēc valdības konsultantu ieteiktā uzņēmuma glābšanai izvēlēts tiesiskās aizsardzības ceļš, lai gan tiesiskās aizsardzības plāns jau sākotnēji bija nereāls. Vairākus mēnešus strādnieki turēti badamaizē, un nu saņems daudzkārt mazākas sociālās garantijas nekā tad, ja būtu atlaisti savlaicīgi un uzņēmums būtu pasludināts par maksātnespējīgu jau tad, kad tāds faktiski bija.
Labā ziņa tajā ir tā, ka „Liepājas metalurgs" nebūs otrs „Parex". Lai gan premjera Valda Dombrovska valdība samaksāja savulaik Einara Repšes valdība galvoto kredītu – vairāk nekā 50 miljonu latu, tā tomēr nepiekrita „Metalurga" vadības un akcionāru piedāvājumu parādu kapitalizēt un valstij kļūt par uzņēmuma līdzīpašnieku.
„Protams, katastrofa savā ziņā pašā Liepājā. Tas svarīgais un nedaudz bēdīgais – valstij nebija pietiekami stipras sviras, lai ātrāk tiktu galā ar īpašnieku nemitīgiem ķīviņiem, lai novilktu laiku līdz tam, ka bija tiesiskā aizsardzība un maksātnespējas process. Tas ir bēdīgākais, ko var secināt no šī gada. Uz priekšu ies un cenšas pēc iespējas saglabāt augstāko vērtību, kuru var.
Bet jebkurā maksātnespējas procesā lielākā problēma – jo ilgāk paiet laiks, jo vairāk samazinās vērtība," saka Rubesa.
