Zaķis par gāzes tirgus atvēršanu: Ar rupjām darbībām pret «Latvijas gāzi» nevērsīsies

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Politiķu diskusijas par Enerģētikas likuma grozījumiem, kas nosaka, kā un kad Latvija liberalizēs dabasgāzes tirgu, aptuveni gada laikā tā arī nav būtiski pavirzījušās uz priekšu, jo vēl aizvien nav sasniegts nekāds progress strīdīgāka jautājuma - par gāzes sadales tīklu operatoru nodalīšanu. 

Tomēr Saeimas Tautsaimniecības komisijas diskusiju gaisotne liecina par to, ka Latvija izvēlēsies samierniecisku nostāju pret Latvijas dabasgāzes tirgus monopolistu „Latvijas gāzi”. Komisijas pārstāvis Dzintars Zaķis („Vienotība”) komisijas sēdē uzsvēra - ar rupjām darbībām pret „Latvijas gāzi” likumdevēji netaisās vērsties.

 „Vismaz privatizācijas līguma noslēgtajos ietvaros mēs ar kaut kādām rupjām darbībām negrasāmies vērsties pret „Latvijas gāzi”. 2017.gads ir optimāli tas laiks, respektīvi marts, kad Latvijā būtu jāparedz tirgus atvēršana. Šķiet, ka šobrīd visi piekrīt tam, ka grāmatvediski šī nodalīšana ir iespējama, un „Latvijas gāze”, cik saprotu, jau tagad to dara. Šķiet, ka visi piekrīt, ka trešo pušu pieejam tirgum jau ir iespējama, un, cik saprotu, kaut kādā mērā tā notiek jau tagad. Galvenā diskusija, šķiet, būs par to, kādā veidā un formātā pēc 2017.gada būs jānodala sadale, un ar to saistītā tarifu aprēķins, uzraudzība, un citas lietas,” klāstīja Zaķis.

Jau ziņots, ka  likumdevēji vēlas izvairīties ar tiesu darbiem ar „Latvijas gāzes” akcionāriem, bet nodrošināt, lai dabasgāzes tirgus pārskatāmā nākotnē tomēr tiktu atvērts. Gan politiķi, gan enerģētikas nozares eksperti uzsver – „Latvijas gāzes” akcionāri labi apzinās, ka tirgus tiks atvērts un ar to rēķinās, bet domstarpības ir par veidu un laiku, kā tas tiks darīts.

No Enerģētikas likuma grozījumiem jūtīgākais jautājums ir par to, kā no uzņēmuma „Latvijas gāze” tiks nodalīti „Sadales tīkli”. Kā arī pārejas noteikumi, kuri vairākus no liberalizācijas nosacījumiem paredz ieviest tikai tad, kad Latvijas dabasgāzes sistēma būs tieši savienota ar jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts, atskaitot Baltijas valstu un Somijas, sistēmu, vai arī kad dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņā būs mazāka par 75%.

Enerģētikas likumi tiek asi kritizēti, jo tiek uzskatīts, ka Latvijas nevēlēšanās nosaukt konkrētu faktiskās liberalizācijas datumu var atbaidīt potenciālos investorus, un tādējādi tiek mazinātas valsts piesaistīt konkurējošas dabasgāzes piegādes.

Savukārt likumprojekta autori ir pārliecināti, ka piesardzīga pieeja ir nepieciešama, lai novērstu iespējamos konfliktus ar „Latvijas gāzes” akcionāriem un arī nodrošinātu prognozējamas cenas patērētājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti