"Krustpunktā" podkāstā:
- "Spotify" podkāsts
- Apple podkāsts
- Google podkāsts
- Savā lietotnē raksti - Krustpunktā
Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.
Pēc Zakatistova stāstītā, ienākumi no NĪN Latvijā ir aptuveni 36 miljoni eiro, no tiem 22 miljoni eiro iekasēti Rīgā un Jūrmalā. Politiķis neuzskata, ka Rīgas iedzīvotāji nevar atļauties samaksāt nodokli.
Zakatistovs uzsvēra, ka, ja valsts pazaudēs ienākumus no NĪN, tad šī nauda būs jāmaksā kādam citam. Pēc viņa teiktā, tie būs uzņēmēji, kuriem tiks uzkrauts maksāt vairāk. "Uzņēmējiem būs jāmaksā privilēģija rīdziniekiem un jūrmalniekiem," sacīja Zakatistovs. Viņš arī atzīmēja Latvijas iedzīvotāju radošumu ierobežojumu apiešanā - piemēram, ģimene ar vairākiem īpašumiem varētu katrā mājā vai dzīvoklī deklarēt pa vienam cilvēkam vai arī lielā dzīvoklī vairākas telpas apvienot vienā īpašumā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāte Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) arī norādīja uz riskiem, ka varētu palielināties nodokļu slogs uzņēmējiem, kā arī ārpus lielajām pilsētām samazināsies ienākumi. Vienlaikus deputāte konceptuāli ir par NĪN atcelšanu primārajam mājoklim. Viņasprāt, nodoklim jākļūst samērīgākam ar cilvēka ienākumiem, kā arī nepieciešams pasargāt vēsturiskos īpašumus, piemēram, māju rajonā, kur pēkšņi tiek uzcelts kāds liels objekts, kas sadārdzina īpašumu cenas.
Tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs neuzskata, ka uzņēmēji būs tie, kuriem uz saviem pleciem būs jāiznes visa neiekasēto nodokļu summa, jo situācija atšķiras dažādiem īpašumiem. Bukšs arī stāstīja, ka mazākiem novadiem NĪN iztrūkums lielas problēmas neradīs. Vairāk varētu ciest Pierīga un lielās pilsētas.
Precizēts Alda Bukša teiktais par Gulbenes novada ieņēmumiem no NĪN.
Bukšs kā piemēru minēja Gulbenes novadu, kurā primārā mājokļa nosacījumi attieksies uz 14% no kopējiem Gulbenes novada ieņēmumiem no NĪN. Viņaprāt, tā nav tik liela summa, lai būtiski ietekmētu novadu.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas lietās Sanita Šķiltere Tieslietu ministrijas izstrādāto dokumentu uzskata par nekvalitatīvu. Viņa arī norādīja, ka loģiskāk būtu sagaidīt jaunās kadastrālās vērtības, pēc tam veikt aprēķinus un strādāt pie izmaiņām NĪN. Viņai piekrita Zakatistovs.
Bukšs norādīja, ka grozījumu saskaņošana paredzēta, lai izvērtētu dažādus riskus un izstrādātu pēc iespējas labāku risinājumu. Tā kā likumu izstrāde un saskaņošana ir ilgs process, tā sākta jau tagad. Vasarā būs zināmas jaunās kadastrālās vērtības, kas arī tiks ņemtas vērā tālākā dokumentu izstrādē.
KONTEKSTS:
Tieslietu ministrija piedāvā atcelt NĪN primārajam mājoklim, sākot no 2022. gada 1. janvāra, kad nodokļa aprēķinam sāks izmantot jaunās kadastrālās vērtības, informēja ministrija. Grozījumi likumā paredz, ka primārajiem mājokļiem ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro NĪN nebūs jāmaksā. Ja mājokļa vērtība pārsniegs 100 000 eiro, tad NĪN aprēķinātu no šīs vērtības atņemot 100 000 eiro un iegūtajai starpībai piemērojot koeficientu 0,2 (speciālo vērtību). Līdzīgs piedāvājums ir arī attiecībā uz zemi zem primārajiem mājokļiem, tikai šajā gadījumā neapliekamais minimums būtu 10 000 eiro. Attiecīgi, ja zemes vērtība ir zem 10 000 eiro, tad NĪN maksājums būtu 0 eiro, bet ja vairāk par 10 000 eiro, tad no tās atņems 10 000 eiro un atlikušajai summai piemēros koeficientu 0,2 (speciālo vērtību).
Liepājas mērs jau komentējis izmaiņas, sakot, ka zaudētājas būs pašvaldības ārpus Rīgas, jo NĪN ir otrs lielākais ienākumu avots pašvaldībām.
