Zāģeri pārcēlušies uz privātajiem mežiem; mazvērtīgajai koksnei cenas turpina kāpt

Visticamāk, vismaz līdz pavasarim turpinās kāpt gan enerģētiskās jeb mazvērtīgās, gan lietaskoka koksnes cenas. Tā vērtēja nozares eksperti, secinot, ka mežos arvien vērojams izteikts darbaroku trūkums, bet esošie strādnieki no valsts mežiem pārcēlušies uz privātajiem, kas augošo cenu apstākļos savas audzes izstrādā malkai un šķeldai.

Zāģeri pārcēlušies uz privātajiem mežiem; mazvērtīgajai koksnei cenas turpina kāpt
00:00 / 05:05
Lejuplādēt

Pašlaik ir novērojams koksnes un īpaši granulu iztrūkums Eiropā. Un vismaz pagaidām nav gaidāms, ka koksnes cenas varētu atgriezties pirmskara perioda līmenī, kad tā bija zemāka. Tā liecina lielākās meža izsoļu platformas Latvijā "E-silva" ekspertu prognozes. Vadītājs Gints Šnikers skaidroja, ka pašlaik esam problēmsituācijas vidū.

"Nozare ir ļoti sarežģītā momentā. Pircējam izejmateriāla, koksnes trūkst. Cena mežam ir kāpusi, bet cena cirsmai neaug tik strauji, jo pa vidu vēl ir izstrādātājs. Ir notikušas ļoti straujas izmaiņas īsā laika periodā.

Nozare nevar tik ātri pielāgoties esošajai, jaunajai situācijai. Trūkst darbaroku, nav, kas to koku nozāģē, nav, kas to pieved un aizved," sacīja Šnikers.

Tas ir vēl viens iemesls cenu kāpumam, ko pamatā diktē Krievijas agresija Ukrainā un koksnes trūkums Eiropā. Mežu izsolītājs Šnikers paredzēja, ka tuvākajā laikā gan malka, gan papīrmalka ik mēnesi sadārdzināsies par 5%. "Pagaidām tikai [cena] augs, galaproduktam noteikti, jo viens ir šīs koksnes  cenas kāpums, otrs ir enerģētikas, darba, piegādes, degvielas (..) [sadārdzināšanās]. Rezultātā tas cenas kāpums gala patērētājam ir vēl jūtamāks un sāpīgāks," sacīja eksperts.

Augstās koksnes cenas ir aktivizējušas privātos mežsaimniekus, kas steidzas pārdot koksni. Tādēļ zāģeri no valsts mežiem pārcēlušies uz privātajiem. Tā sacīja Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts.

"Otrā stāsta daļa ir kājām gaisā apgrieztais koksnes tirgus, kur ierasti tā sauktā mazvērtīgā koksne jeb koksne enerģētikai sāk pārsniegt un sasniegt lietaskoka cenu. Attiecīgi īpašnieki lielā daļā gadījumu mežā iet nevis, kā ierasts, pēc baļķa un zāģbaļķa, bet iet pēc malkas (..)," stāstīja Bukonts.

Tāpēc, gan mazliet pārspīlēti sakot, dīkā stāv zāģbaļķu un finierkluču ražotāji, šajā tirgū pastiprinot deficītu un audzējot izejmateriālu cenas.

"Skaidrs, ka pakalpojumu sniedzēji, arī ņemot vērā to, ka ir problēmas cīņā par darbaspēku un vienīgais risinājums ir augstākas algas, izvēlējās savas prioritātes novirzīt uz privātajiem mežiem. Tas sagādāja zināmas problēmas valsts mežu sektorā. Labā ziņa ir tāda, ka šobrīd mēs arī valsts mežos redzam skaidru plānu, kādā veidā mēs to, kas trešajā ceturksnī ir iekavējies, līdz gada beigām varam saražot (..)," teica Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas izpilddirektors.

Nozares eksperti vērtēja, ka vispārējā cenu kāpuma un nenoteiktības apstākļos noliktavas Eiropā esot pilnas ar koksnes galaproduktiem, tāpēc to cenas strauji krītoties. To apstiprināja arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

"Ļoti iespējams, ka šis defekts pat pārvērtīsies par efektu. Proti, šobrīd zāģmateriāliem – gan tiem, kas ir domāti būvniecībā, gan tiem, kas domāti taras ražošanā – ne tikai cenas ir būtiski samazinājušās, bet arī krītas pieprasījums, jo noliktavas ir diezgan pilnas. Tādēļ īstermiņā zāģētavām – gan tām dažām, kas ražo iepakojumam, gan tām, kas ražo būvmateriālu tirgum, ir izaicinājums pat ar fizisku preču noietu, nemaz nerunājot par cenu," atzina Klauss.

Klauss vērtēja, ka nozarē drīzumā sagaidāma recesija. "Vai tas atstās ļoti būtisku iespaidu uz mūsu konkurētspēju vidējā vai ilgā termiņā? Tomēr drosmīgi apgalvošu, ka nē. 

Mums ir pietiekami labas rezerves, lai mums nebūtu jautājumu par eksistenciāliem draudiem. Bet tas, ka šajos ziemas mēnešos iepriekš uzkrātās rezerves vai ietaupītā nauda priekš investīcijām tiks novirzīta, lai vienkārši izdzīvotu un pārziemotu, tas gan vairumam vai daudziem uzņēmumiem būs diezgan liela realitāte."

Savukārt līdz ar rudeni izmaiņas gaidāmas arī meža cirtēju darbā, jo daļa no slapjākajiem meklēs sausus, no kuriem koksni var izvest, un tad tirgus noteicēja var vairs nebūt tikai šķelda un malka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti