«Volkswagen» dīleru karteļa lietā izbeigta «Moller» tiesvedība – samaksāts 7,4 miljonu eiro sods

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 7. septembrī izbeigusi tiesvedību par pārsūdzēto Konkurences padomes (KP) 2014. gada lēmumu, ar kuru konstatēta aizliegta vienošanās jeb kartelis "Moller" grupā ietilpstošo komersantu jeb dīleru, kas nodarbojas ar "Volkswagen" automašīnu izplatīšanu, darbībās, aģentūrai LETA apstiprināja tiesā.

Kā norāda KP, tiesvedība izbeigta, jo "Moller" grupas uzņēmumi atsauca savu pieteikumu tiesā un valsts budžetā samaksāja KP piemērotos naudas sodus 7,438 miljonu eiro apmērā.

Kopā sešiem uzņēmumiem par dalību pārkāpumā KP piemēroja naudas sodu, tostarp vairākiem "Moller" grupas uzņēmumiem – SIA "Moller Auto Krasta", SIA "Moller Auto Ventspils", SIA "Moller Auto Latvia" un SE "Moller Baltic Import".

KP 2014. gadā konstatēja, ka vairāki "Volkswagen" automašīnu dīleri vismaz piecu gadu garumā sistemātiski saskaņoja savu dalību iepirkumos, kurus rīkojuši gan privāti uzņēmumi, gan valsts pārvaldes iestādes un aģentūras, tāpat arī pašvaldības, skolas, pansionāti, iekšlietu sistēmas iestādes un citi. Dīleri regulāri viens otru informēja par saviem dalības plāniem attiecībā uz izsludinātiem iepirkumiem, lūdzot pārējos nekonkurēt, piemēram, nepiedalīties iepirkumā vispār vai nepiedāvāt zemākas cenas.

"Moller" grupas uzņēmumi KP lēmumu apstrīdēja tiesā, un 2018. gadā Administratīvā apgabaltiesa atcēla KP konstatēto pārkāpumu un piemēroto naudas sodu "Moller Auto Latvia" un "Moller Baltic Import", kā arī piemēroto naudas sodu "Moller Auto Ventspils" un "Moller Auto Krasta". Taču 2021. gadā Senāts nosprieda, ka administratīvās tiesas secinājumi nav pietiekami pamatoti, lai atceltu KP lēmumu, tāpēc lēma, ka lieta ir nosūtāma atkārtotai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. 

Izskatot lietu atkārtoti, "Moller" grupas uzņēmumi atsauca savu pieteikumu tiesā un samaksāja piemēroto naudas sodu pilnā apmērā.

KP Juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs norāda, ka Senāta ieskatā Apgabaltiesas spriedums nesniedza pietiekamu atbildi, kādēļ karteļa vienošanās tikai viena zīmola ietvaros varētu nebūt konkurences ierobežojums pēc mērķa. 

"Vairāku gadu garumā lietas dalībnieku starpā notika rīcības saskaņošana dažādos veidos, piemēram, ļaujot iepirkumā uzvarēt savstarpēji izvēlētam "Volkswagen" dīlerim, pārējiem dīleriem iesniedzot dārgākus, saskaņotus piedāvājumus vai atsakoties sniegt konkurējošus piedāvājumus. Šāda rīcība jau savā būtībā aizliegtā veidā mazināja dīleru savstarpējo konkurenci. Konkrētajā lietā karteļa vienošanās īpatnība bija tā, ka vienošanās dalībnieki pārstāvēja vienu un to pašu zīmolu, respektīvi - karteļa ietvaros dīleri ierobežoja konkurenci viena zīmola izplatīšanas ietvaros. Taču Senāta spriedums apstiprināja, ka dīleru savstarpējā komunikācija par dalību iepirkumos arī starp viena zīmola neatkarīgiem dīleriem nav pieļaujama un arī viena zīmola dīleriem savstarpēji jāsacenšas godīgā konkurencē kā jebkuram citam tirgus dalībniekam," norāda Hitrovs.

Savukārt "Moller Mobility" grupas Baltijas darījumu vadītājs Tore Nilsens Brīns norāda, ka lēmums maksāt soda naudu nav saistīts ar to, ka uzņēmums atzinis vainu. "Gandrīz desmit gadu garumā, kamēr rit šis process, esam iztērējuši ievērojamus resursus un enerģiju, kas uzņēmumam ir traucējis fokusēties uz attīstību Latvijā. Redzam, ka tiesvedības procesa turpināšana būtiski un nevajadzīgi noslogotu uzņēmumu".

"Pirmais tiesas spriedums aizņēma trīs gadus, un Administratīvā apgabaltiesa ar to atcēla lielāko daļu soda, vēl piecus gadus lietu skatīja Augstākā tiesa. Augstākā tiesa uzdeva Administratīvajai apgabaltiesai no jauna skatīt lietu, tādēļ nav skaidrs, cik ilgu laiku prasītu lietas otrreizēja izskatīšana – sliktākajā gadījumā tā varētu ilgt vairākus gadus, tādēļ esam nolēmuši, ka vislabākais risinājums ir šo lietu slēgt," pauž Brīns.

"Moller" grupas uzņēmumi turpinās fokusēties uz biznesa attīstību Baltijas valstīs, kur viena no prioritātēm ir spēcīga korporatīvā kultūra, kas balstīta uz uzņēmuma vērtībām un augstiem ētikas standartiem.

"Moller auto Latvia" reģistrēta 1992. gadā, un tās pamatkapitāls ir 5,163 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Moller auto Latvia" īpašnieks ir Norvēģijā reģistrētais AS "Moller Bil". Uzņēmums 2020. gadā strādāja ar 49,586 miljonu eiro apgrozījumu un 791 835 eiro peļņu. Finanšu rādītāji par 2021. gadu vēl nav publiskoti.

Uzņēmums "Moller Baltic Import" reģistrēts 2008. gadā, un tā pamatkapitāls ir 7,807 miljoni eiro. Uzņēmums 2020. gadā strādāja ar 191,907 miljonu eiro apgrozījumu un 2,636 miljonu eiro peļņu. Finanšu rādītāji par 2021. gadu vēl nav publiskoti.

"Moller Auto Krasta" reģistrēts 2001. gadā, un tā pamatkapitāls ir 447 339 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Norvēģijas "Moller Bil". "Moller Auto Krasta" 2021. gadā strādāja ar 3,542 miljonu eiro apgrozījumu un 690 881 eiro zaudējumiem.

Savukārt "Moller Auto Ventspils" reģistrēts 1998. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 9960 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Norvēģijas "Moller Bil". Pērn uzņēmums strādāja ar 3,16 miljonu eiro apgrozījumu un 60 071 eiro peļņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti