ĪSUMĀ:
- VNĪ padomes priekšsēdētājs Bičevskis pametīs amatu.
- Viņš ir gandarīts par paveikto un pārliecināts par uzņēmuma turpmāko darbību.
- Tomēr Bičevskim un finanšu ministram Reiram atšķīries redzējums par investīciju lielumu un to, cik ātri jānotiek attīstībai.
- Reirs vēloties mierīgāku tempu un mērenāku izaugsmi.
“Esmu gandarīts par paveikto. Manuprāt, padomei triju gadu laikā ir izdevies izveidot pietiekami stiprus pamatus, lai VNĪ kļūtu par aktīvu, citu respektētu nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku. Uzņēmuma valdei ir izvirzīti augsti mērķi, kas nodrošina strauju izaugsmi, ekonomiski pamatotu un efektīvu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu,” paziņojumā medijiem norādīja Bičevskis.
VNĪ informēja, ka aizvadītajos trīs gados kapitālsabiedrības darbībā ir notikušas vairākas būtiskas izmaiņas, tostarp pieņemta vidēja termiņa darbības stratēģija, reorganizēta uzņēmuma struktūra un ieviests jauns aktīvu (nekustamo īpašumu) pārvaldības modelis, kas ļauj efektīvi tos apsaimniekot un gūt augstāku peļņu. Tādējādi esot ielikti ilgtermiņa pamati efektīvai valsts nekustamo īpašumu portfeļa pārvaldībai un VNĪ sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai. Patlaban esot identificētas svarīgākās problēmas sabiedriskā sektora iestāžu izvietojumā un publisko līdzekļu izmantošanā, kā arī iezīmēti virzieni to risināšanai, to vidū arī koncepcija “Nākotnes birojs”.
VNĪ padomes priekšsēdētājs atzīst, ka vairākas VNĪ iniciatīvas, tostarp koncepcija “Nākotnes birojs”, kas paredz modernas un efektīvas darba vides izveidi publiskajā sektorā, pirmajā posmā prasa augstākas investīcijas un aktīvāku virzību. Taču Bičevska izpratnē finanšu ministrs Jānis Reirs no "Jaunās Vienotības" vēlējās mierīgāku tempu, stabilizāciju un mērenāku izaugsmi.
“Gan Finanšu ministrijas, gan manā ieskatā “Nākotnes biroja” koncepcija ir attīstāma, jo valsts pārvaldes biroji atrodas ēkās ar 30 - 70% nolietojumu. Mēs esam ieinteresēti apvienot zem viena jumta vairākas iestādes, taču mums atšķiras redzējums, cik ātri šīs izmaiņas būtu ieviešamas.
Protams, šādai ministrijas nostājai var būt objektīvi iemesli, arī budžeta iespējas, tomēr bez ministra aktīva atbalsta strauja attīstība nav iespējama,” skaidroja VNĪ padomes priekšsēdētājs.
VNĪ padomē kopā ar Bičevski strādā arī Inta Komisare un Ansis Grasmanis. Pārējie padomes locekļi turpinās darbu, tā nodrošinot uzņēmuma darbības nepārtrauktību. Padomes galvenais uzdevums ir pārraudzīt kapitālsabiedrības valdes darbu. VNĪ padome tika izveidota 2016. gadā, ievērojot OECD ieteikumus un Ministru kabineta rīkojumu par nepieciešamību izveidot kapitālsabiedrības padomi. Padomes pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Mārtiņš Bičevskis par VNĪ padomes locekli tika iecelts 2016. gada nogalē.
VNĪ valdē patlaban strādā valdes priekšsēdētājs Andris Vārna, valdes locekļi Sigita Janvāre un Jānis Ivanovskis-Pigits. Jaunais valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs darbu sāks 2020. gada 6. janvārī. Savukārt atklātā konkursā uz vēl vienu valdes locekļa amatu ir noslēgusies pieteikumu pieņemšana, nominācijas komisija patlaban izvērtē 17 saņemtos pieteikumus.
VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
