VNĪ paziņojumā medijiem nemin jauno ēkas īpašnieku. Portālam LSM.lv valsts uzņēmumā skaidroja, ka sīkāku informāciju par darījuma noslēgšanu varēs atklāt pēc formālo procedūru veikšanas.
Ēka VNĪ pārvaldībā nonākusi 2016. gadā un vēsturiski to izmantoja medicīnas iestādes vajadzībām. Īpašums virzīts pārdošanai kopš 2019. gada nogales.
Pārdošanas procesā notikušas septiņas izsoles, kas šādu nekustamo īpašumu tirgus realizācijā ir ierasta prakse, skaidroja VNĪ.
Vēsturiskā arhitektoniski vērtīgā ēka Raiņa bulvārī 27, Rīgā, atrodas piecu minūšu gājiena attālumā no centrālās stacijas netālu no Raiņa bulvāra un Barona ielas krustojuma. Ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā sastāv no trīs fasādes daļām ar logiem – gaišām telpām ar kopējo platību 2697 kvadrātmetri. Ēkas 4. stāvā atrodas balkons ar skatu uz Latvijas Nacionālo operu.
"VNĪ stratēģijas pamatā ir valsts īpašumu portfeļa ilgtspējīga pārvaldība, tādēļ valsts pārvaldes vajadzībām neizmantoti, tukši īpašumi, kas rada ilgstošus zaudējumus, tiek pārdoti, dodot iespēju to tālākai attīstībai. Vēsturiskā ēka Raiņa bulvārī atrodas izdevīgā lokācijas vietā un ir piemērota saimnieciskās darbības veikšanai – dzīvokļu vai biroju ierīkošanai, bet pagraba telpas – ēdināšanas iestādes vajadzībām. Esam gandarīti, ka ir atradies investors, kurš novērtējis ēkas potenciālu.
Tā būs iespēja atgriezt namā dzīvību, valstij no atsavināšanas iegūtos līdzekļus novirzot citiem nepieciešamajiem valsts infrastruktūras objektiem,"
norādīja Andris Vārna.
VNĪ skaidroja, ka valsts uzņēmums, izvērtējot katra tās pārvaldībā esošā īpašuma attīstības iespējas, veic valsts iestāžu aptauju par īpašumu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Ja īpašums tiek atzīts par piemērotu valsts pārvaldei, tas tiek pielāgots konkrētas iestādes vajadzībām, ja netiek atzīts par nepieciešamu vai piemērotu attīstīšanai – kā šajā gadījumā –, tas tiek virzīts atsavināšanai publiskās izsoles ceļā.
Ilgtermiņā VNĪ paredz atsavināt 148 jeb aptuveni trešo daļu tās portfelī esošo īpašumu (ar ēkām un būvēm), kas ļaus iegūtos līdzekļus novirzīt valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un mūsdienu prasībām atbilstošu biroju, tostarp, centralizēto iestāžu biroju izveidē. Rezultātā valsts atbrīvojas no tai zaudējumus nesoša īpašuma, kas valsts pārvaldes vajadzībām nav radis pielietojumu, savukārt pircējs to var iegādāties par tam ekonomiski pamatojamu cenu un, attīstot to, rast īpašumam jaunu lietošanas mērķi, skaidroja VNĪ.
Pērn VNĪ pārdevis 92 īpašumus par 3,506 miljoniem eiro, tostarp 59 vidi degradējošas būves 28 adresēs (starp tām 30 A kategorijas, 9 B un 20 C kategorijas grausti). Nojauktas četras būves divās adresēs. Deviņām ēkām atjaunotas fasādes, jumti un degradācijas pazīmes novērstas, pieci objekti nodoti valdījumā citām publiskajām personām (to skaita biedrībām). Šobrīd VNĪ aktīvā pārdošanā ir 14 nekustamie īpašumi, tostarp Jūrmalā, Jelgavā, Daugavpilī, Gulbenē un citviet Latvijā.
KONTEKSTS:
VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1400 ēkām 1,1 miljona kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Kapitālsabiedrība šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām.
VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
