Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) šā gada budžeta grozījumos apsolītos 550 tūkstošus latu varētu atvēlēt vairākām nozarēm, kurās situācija ir viskritiskākā, tostarp kultūras pieejamībai reģionos un literatūrai, pastāstīja VKKF padomes priekšsēdētāja Gundega Laiviņa.
Par konkrētu finansējuma izlietojumu lems VKKF padome pēc tam, kad budžeta grozījumi būs apstiprināti, bet finansējums jebkurā gadījumā tikšot sadalīts konkursa kārtībā.
"Ir vairākas jomas, kas ir kritiskākā situācijā – tā joprojām ir kultūras pieejamība reģionos, literatūra, grāmatniecība un tās jomas, kuras dažādu iemeslu dēļ neizdevās iekļaut "Latvijas valsts mežu" jaunajās mērķprogrammās, kam šogad aizgāja 800 tūkstoši latu," norādīja Laiviņa.
Viņa gan atzina, ka par finansējuma sadali, visticamāk, lems jaunais VKKF padomes sastāvs un viņa padomi vairs nevadīs. "Esmu savu laiku nokalpojusi," Laiviņa piebilda.
VKKF direktors Edgars Vērpe, kas atbild par fonda darbības administratīvo pusi, aģentūrai BNS uzsvēra, ka kultūrkapitāla fondam galvenais ir stabilitāte un iespēja zināt aptuveno budžetu trīs gadus uz priekšu, lai varētu plānot savu darbu.
"Daudzas lietas pašlaik tiek finansētas plānprātīgi, piemēram, preses izdevumi [dažādās kultūras nozarēs]. Viņiem normālā situācijā būtu jāorganizē abonēšanas kampaņas, bet kā lai viņi to dara, ja finansējuma konkursiem jāpiesakās trīs reizes gadā?" teica VKKF direktors.
"Pusmiljons latu klāt rudenī noteikti netiks iztērēts tik jēdzīgi kā tad, ja šis finansējums būtu ieplānots jau gada sākumā," atzina Vērpe.
Jau vēstīts, ka valdība vienojusies par šā gada budžeta grozījumu griestiem 70 miljonu latu apmērā un premjers Valdis Dombrovskis jau norādījis, ka grozījumos noteikti papildu naudu saņems arī kultūras nozare, tostarp 550 tūkstoši latu ieplānoti Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam.
Krīzes gados VKKF budžets piedzīvojis samazinājumu par 72% ‒ no 7,5 miljoniem latu 2008.gadā līdz nedaudz vairāk kā diviem miljoniem latu 2010.gadā un nepilniem trim miljoniem šogad.
