Nepilnīga informācija par valstij pienākošos nodokļu apmēru, neizsekojama valsts institūciju pārskatu apkopošana, kā arī neuzskaitīti vai nepareizi uzskaitīti pašvaldību ilgtermiņa ieguldījumi un nevēlēšanās uzrādīt Dienvidu tilta būvniecības izdevumus ir galvenie iemesli, kas Valsts kontrolei (VK) liek secināt, ka valsts un pašvaldību budžeti un to izpilde ir nepārskatāma.
Kontroles revidenti ir pārliecinājušies, ka prasības uz rezultātu orientētu stratēģisko un finanšu vadību ir tikai „uz papīra”. „Finanšu ministrijā netiek gūta pietiekama pārliecība, ka budžeta pieprasījumos iekļautie izdevumi atbalstīs valdības mērķu un rezultātu sasniegšanu,” piemēru sniedz Valsts kontrole. „Piemēram, valsts valodas apguvei piešķirtais finansējums 0,6 miljonu eiro apmērā reemigrācijas jomā vai tūrisma politikas ieviešanai piešķirtais finansējums viena miljona eiro apmērā ir tikai daļēji saistīts ar valsts stratēģiskajiem mērķiem, bet doktorantūrai un rezidentūrai piešķirtais finansējums 52 miljonu eiro apmērā augstākās izglītības jomā ar valsts deklarētajiem stratēģiskajiem mērķiem nav sasaistāms,” norāda Valsts kontrole.
Par valsts budžeta līdzekļu plānošanas un izlietošanas apšaubāmo efektivitāti liecināja arī finanšu revīziju rezultāti, par ko VK informēja šā gada maijā. VK ieskatā šie fakti liecina par fundamentāliem trūkumiem - vidēja termiņa budžets tiek veidots un apstiprināts tikai fiskālo mērķu definēšanai un uzraudzībai. Par uzkrājuma budžetu vēl nav sākts pat domāt – “decembra drudzis”, kura laikā tiek maksimāli tērēti visi iestāžu rīcībā palikušie līdzekļi, ir tam visraksturīgākās sekas.
''Tie rezultāti, kas ir noteikti valsts budžeta likuma paketē atšķiras no attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem rezultātiem. Vēl vairāk - šo iestāžu plāns paredz pavisam citus rezultātus. Līdz ar to rodas jautājums, kā mēs vispār varam runāt par to, ka valsts budžets ir līdzeklis šo stratēģisko mērķu sasniegšanai," saka Krūmiņa un piebilst, ka tādējādi dokumentos noteiktie mērķi paliek nesasniegti vai arī tiek sasniegti par daudz augstāku cenu.
VK arī atgādina, ka finanšu disciplīna valsts un pašvaldību iestādēs nav prioritāte. „Revidenti jau ilgstoši vērš uzmanību uz nelikumīgiem avansa maksājumiem gada beigās, dārgiem kolektīvajiem pasākumiem un iestāžu reprezentācijas izdevumiem, tomēr jāsecina, ka finanšu disciplīna pagaidām nav atbildīgo institūciju prioritāšu sarakstā,” saka kontrole. Turklāt 34 miljoni eiro jeb 74% no neparedzētiem gadījumiem paredzētajiem līdzekļiem pērn ir novirzīti iepriekš paredzamiem pasākumiem, kurus budžetā sākotnēji plānot acīmredzot nav bijis izdevīgi.
„Tikpat tuvredzīga attieksme atklājas budžeta ieņēmumu jomā - ieņēmumi tiek plānoti tikai īstermiņā, grozot nodokļu politiku pēc vajadzības, pārvēršot jomu par “izmēģinājuma poligonu” un nemēģinot noteikt vismaz vidēja termiņa ietvaru,” norāda Valsts kontrole.
VK uzsver vēl vairākas kļūdas un nepilnības valsts un pašvaldību budžetu izstrādē un izpildē. Proti, pērn iedzīvotāju ienākuma nodoklis nepamatoti ir iekasēts 5,8 miljonu eiro apmērā, jo vairāk nekā 40 000 personām nav piemērots gada neapliekamais minimums.
Tāpat nav pabeigta kapitālsabiedrību pārvaldības reforma. Par „fundamentālu trūkumu” normatīvajos aktos kontrole nosaukusi faktu, ka gandrīz pusei kapitālsabiedrību, kas strādājušas ar peļņu, ir atļauts dividendes valsts budžetā neiemaksāt.
Attiecībā uz pašvaldību budžetiem VK norāda, ka tajos konstatēta grāmatvedības datu falsificēšana vairāku gadu garumā un prettiesiski naudas pārskaitījumi pašvaldības amatpersonām un darbiniekiem vismaz 85 000 eiro.
„Tomēr nedrīkst nepieminēt, ka, izlases veidā pārbaudot 29 pašvaldības, jau revīzijas laikā tika novērstas uzskaites kļūdas vismaz 184 miljonu eiro apmērā,” raksta kontrole, paužot, ka finanšu uzskaite pašvaldībās ir prioritāte.
VK ir pašplūsmas sajūta; FM ieteikumus sadzird
„Kopumā rodas tāda pašplūsmas sajūta,” par attieksmi pret revidentu iepriekšējo gadu ieteikumiem saka valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Runa ir, piemēram, par avansa maksājumiem, dārgiem kolektīvajiem pasākumiem un tā saucamo „decembra drudzi”, kad iestādes steidz iztērēt gadam piešķirto naudu.
„Šie visi tēriņi arī zināmā mērā liecina par tā saucamajiem liekajiem valsts budžeta resursiem. Līdz ar to rodas jautājums – kā budžets ir plānots un kādi ir iemesli tam, ka dažas institūcijas spēj apjomīgus līdzekļus tērēt šādām vajadzībām, bet citas ar grūtībām spēj nofinansēt savas pamatfunkcijas. Mēs sniedzām ieteikumus, pamatā Finanšu ministrijai, bet daļa no tiem jau gadiem ir palikuši bez atbilstīgas rīcības,” secina Krūmiņa.
Valsts kontroles ieskatā atbildīgajiem ierēdņiem un institūcijām būtu jādomā daudz plašāk un stratēģiskāk nekā pašlaik, fundamentāli mainot pieeju nodokļu maksātāju naudas plānošanai, jo pašlaik tā nesaskan ar pašas valsts nospraustajiem mērķiem.
„Tie rezultāti, kas ir noteikti valsts budžeta likuma paketē, atšķiras gan no attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem rezultātiem, vēl vairāk – atbildīgo iestāžu gada plāni paredz pavisam citus rezultātus. Līdz ar to rodas jautājums – kā mēs vispār varam runāt par to, ka valsts budžets ir finanšu līdzeklis valsts stratēģisko mērķu sasniegšanai?” retoriski vaicā valsts kontroliere.
Lai pārliecinātu budžeta plānotājus kritiskāk izvērtēt savu darbu, Valsts kontrole talkā aicinājusi arī uzņēmēju organizācijas, kuru secinājumi nav glaimojoši. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauda viedokli, ka valsts finanšu plānošanā pietrūkst mērķtiecības un konsekvences, kā rezultātā Nacionālajā attīstības plānā noteiktā „ekonomikas izrāviena” vietā izaugsmes temps krītas.
„Kā viens no investoriem pagājušajā nedēļā teica – izskatās, ka tā krīze mums bija pārāk īsa. Mēs nepaspējām veikt visas reformas, un šobrīd, atgriežoties pie nelielas izaugsmes, izskatās, ka visi atkal ir gatavi atlaisties uz lauriem un neko nedarīt,” norādīja Ārvalstu investoru padomes izpilddirektors Ģirts Greiškalns, aicinot atgriezties pie strukturālajām reformām.
Par budžeta sagatavošanu galvenā atbildīgā Finanšu ministrija Valsts kontroles pārmetumus lielākoties pāradresē nozaru ministrijām. Piekrītot, ka nozaru attīstības plānošanas dokumenti neatbilst reālajai ekonomiskajai situācijai, ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis norāda – ministrija par to runā jau vairākus gadus. Pašas ministrijas darbā uzlabojumi vienmēr esot iespējami, bet bezdarbību pārmest nevarot.
„No malas šķiet, ka Valsts kontrole, prezentējot žurnālistiem šo gada revīziju, ir piegājusi, vienkāršojot to visu. Bet mūsu aicinājums būtu Valsts kontrolei patiešām efektīvāk un ciešāk iesaistīties Ministru kabineta darbā. Valsts kontrolei valdības Zaļajā zālē ir atvēlēts galds. Bet diemžēl šis galds bieži ir tukšs. Un tajā brīdī, kad Finanšu ministrija, kas uzskata, ka Valsts kontrole ir sadarbības partneris, aizstāv kaut kādas pozīcijas Ministru kabinetā (..), mēs jau vairākkārt esam aicinājuši VK nākt palīgā un stāvēt plecu pie pleca ar Finanšu ministriju un runāt ar ministriem. Bet diemžēl mēs esam tajā gadījumā palikuši pret Ministru kabinetu vieni paši,” norāda FM runasvīrs Jarockis.
Raugot uzlabot budžeta plānošanu, Finanšu ministrija sola turpmāk daudz detalizētāk caurskatīt ministriju bāzes izdevumus un šā gada beigās kopā ar sociālajiem partneriem sākt darbu pie vidēja termiņa nodokļu pamatnostādnēm.
