Sabiedrības uzmanību lielākoties piesaista tie gadījumi, kuros Valsts kontroles atklātie pārkāpumi un aizrādījumi no atbilstošo institūciju vai uzņēmumu puses tiek ignorēti vai izpildīti nepilnīgi, piemēram, regulāri izskanošie pārmetumi Rīgas brīvostai.
Tomēr kopumā šobrīd valsts iestādes un pašvaldības pret VK aizrādījumiem un ieteikumiem ir kļuvuši atsaucīgi. Gadījumi, kad aizrādījumi tiek apstrīdēti, esot visai reti, atklāj Latvijas Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
„Lai arī masu medijos ik pa laikam revidējamās vienības mīl teikt, ka varbūt viņi nepiekrīt kādam Valsts kontroles izteiktam secinājumam, man jāsaka, ka saskaņošanas sanāksmēs parasti revidējamās vienības saskaņo mūsu konstatējumus un secinājumus. Attiecībā par ieteikumu ieviešanu varu atcerēties tikai atsevišķus gadījumus, kad kāda revidējamā vienība saskaņošana slaikā būtu attiekusies no šo ieteikumu ieviešanas,” norādīja Krūmiņa.
Valsts galvenā kontroliere arī pievērsa uzmanību, ka valsts iestāžu darba audits pēdējo gadu laikā ir devis arī būtisku naudas ietaupījumu. Visspilgtākais piemērs tam ir Aizsardzības ministrija, kurai izdevies panākt būtiskus uzlabojumus izglītības jomā.
„Aizsardzības ministrijā mēs secinājām, ka tikai militārās izglītības jomā ir panākts ikgadējais līdzekļu ekonomijas apmērs vismaz 1,2 miljonu eiro apmērā. Un tas panākts, nevis slēdzot izglītības iestādi, bet paaugstinot to izglītības darba efektivitāti, samazinot apmācībā iesaistīto skaitu, palielinot apmācāmo skaitu,” stāstīja Krūmiņa.
No Saeimas deputātu puses tomēr izskanēja viedokļi, ka nereti Valsts kontrolei nākas daudz darba veltīt salīdzinoši mazāk būtisku jautājumu vērtēšanai. Piemēram, bijušais Valmieras pašvaldības vadītājs Inesis Boķis veltīja kritiskus vārdus skrupulozām transporta ceļazīmju pārbaudēm: „Ceļazīmes ir pārvērties par diezgan laikietilpīgu hobiju revidentiem. Tas ir skats no malas. Es saprotu, ka tas ir ļoti svarīgi un nedrīkst braukt uz veikalu ar dienesta mašīnu, bet saprāta robežās…”
Valsts kontrole no 2013.gada sākuma līdz šim brīdim dažādu jomu valsts iestādēm iesniegusi 433 ieteikumus. No tiem ieviesti ir 360 jeb 83%, kā arī šobrīd uzsākta 31 ieteikuma ieviešana.
