Visus savus latus apmainījuši vairāk nekā puse iedzīvotāju

Vairāk nekā puse (53%) Latvijas iedzīvotāju jau apmainījuši visus savus latus pret eiro, par sabiedriskās domas pētījumu kompānijas TNS februārī un martā veiktās aptaujas rezultātiem informēja Finanšu ministrijas Eiro komunikācijas nodaļa.

Latvijas Bankas statistika liecina, ka 2013. gadā un līdz 1. aprīlim komercbankās, Latvijas Pastā un Latvijas Bankā apmainīts 91% lata banknošu (45 miljoni banknošu 890 miljonu latu vērtībā) un 35% lata monētu (tie ir 132 miljoni monētu 25 miljonu latu vērtībā).

Iedzīvotāju rīcībā ir palicis diezgan liels apjoms lata monētu – ne vērtības, bet svara ziņā. Marta beigās vēl neapmainīti bija 356 miljoni lata monētu (svara izteiksmē – 820 tonnas; kopumā bija jāapmaina 1200 tonnas lata monētu). No vēl neapmainītajām 820 tonnām monētu vairāk nekā puse (gandrīz 430 tonnas) ir 1 un 2 santīmu monētas. 123 tonnas ir 1 lata monētas, ieskaitot īpašā dizaina vienlatniekus.

Aptauja liecina, ka 44% aptaujāto iedzīvotāju plāno atstāt sev piemiņai latus un santīmus (25% līdz 10 latiem, 18% - 10 līdz 100 latiem un 1% - vairāk par 100 latiem).

 

Kā skaidro Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms, Igaunijas pieredze liecina, ka visa nauda neatgriežas centrālajā bankā. Igaunijā pērnā gada nogalē joprojām nebija apmainītas kronas gandrīz 50 miljonu eiro vērtībā. "Ir nauda, kas pazaudēta, piemēram, kaut kur iekritušas mazo santīmu monētas, un nauda, kas iznīcināta sadzīviskos apstākļos. Diezgan daudz monētu sev līdzi aizveduši tūristi. Liels neapmainīto latu daudzums ir piemiņai atstātā nauda," saka Blūms.

Iedzīvotāji, kuru rīcībā vēl ir palikuši lati, varēs tos apmainīt  līdz jūnija beigām jebkurā Latvijas komercbankā; bet bez laika ierobežojuma Latvijas Bankas kasēs Liepājā, Daugavpilī un Rīgā.

TNS aptaujā turpat 90% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka naudas – gan skaidras, gan bezskaidras – nomaiņa viņiem notikusi ērti un saprotami. Bet citā, kompānijas „Factum” februārī veiktā aptaujā kā galvenos valūtas maiņas veiksmes faktorus iedzīvotāji min to, ka lati uz eiro gadu mijā tika konvertēti automātiski bankas kontā, bija pieejama informācija par pareizu rīcību, un pakalpojumi – bankās, tirdzniecības vietās un valsts iestādēs, bija pieejami bez pārtraukuma.

79% „Factum” aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka šobrīd, lietojot eiro, neērtības neizjūt. Savukārt tie, kas izjūt neērtības kontekstā ar valūtas maiņu, visbiežāk min to, ka grūti orientēties jaunās naudas vērtībā, grūti skaitīt jauno naudu un eiro centi ir smagāki, nekā santīmi. 

Eeiro informatīvā tālruņa 8000 3000 statistika liecina – kopš jūlija sniegtas 17 418 atbildes uz jautājumiem par eiro, un ar februāri zvanu skaits samazinās. 

Gadu mijā iedzīvotāji visbiežāk vaicāja oficiālo pārejas kursu un vai norēķinos var izmantot citu valstu monētas. Savukārt komersanti interesējās par praktiskajām vadlīnijām, cenu atspoguļošanas un grāmatvedības uzskaites jautājumiem. Šobrīd gan iedzīvotāji, gan komersanti visbiežāk vaicā par eiro dizainu un drošības pazīmēm.

Atbildes uz sev aktuālajiem jautājumiem, zvanot uz bezmaksas eiro informatīvo tālruni 8000 3000, iedzīvotāji varēs saņemt līdz 30. jūnijam, kas saskaņā ar "Eiro ieviešanas kārtības likumu" ir eiro ieviešanas pēdējā diena.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti